"Tas ir jautājums, ar kuru mēs esam strādājuši kopš Krievijas izstāšanās," sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Valsts departamenta pārstāve Viktorija Ņūlenda. "Pēc četriem [līguma] neievērošanas gadiem no Krievijas puses un pēc atkārtotiem mēģinājumiem (..) līgumu glābt, mēs uzskatām, ka ir svarīgi veikt kādus pretpasākumus."
Neskatoties uz to, ka Maskava apturējusi savu dalību CFE, gan Vašingtona, gan tās sabiedrotie līdz šim turpināja pildīt līguma nosacījumus un sniedza Krievijai datus par Eiropā izvietoto konvencionālo bruņojumu, taču turpmāk tas nenotiks un Krievijai būs liegts inspicēt ASV bāzes.
Ņūlenda piebilda, ka līdzīgi rīkosies "virkne citu, ja ne visas" NATO valstis.
Vienlaikus Valsts departamenta pārstāve uzsvēra, ka "mūsu durvis paliek atvērtas šīs problēmas risināšanai".
CFE tika parakstīts 1990.gadā Parīzē un tā mērķis bija radīt paritāti starp NATO un toreizējā Varšavas bloka valstīm Eiropā izvietoto konvencionālo spēku un bruņojuma ziņā.
Līgums noteica dzīvā spēka un bruņojuma pieļaujamos griestus un savstarpējās informācijas apmaiņas kārtību.
Pēc Varšavas bloka sabrukuma, Krievija pieprasīja, lai CFE ratificētu arī Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, Lietuva un Igaunija, jo Maskava bažījās, ka NATO varētu to teritorijā izvietot savas bāzes.
Reaģējot uz ASV toreizējo ieceri izvietot savus pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus Čehijā un Polijā, Krievija apturēja savu dalību CFE.