Tajā pašā laikā gaidāms, ka uz Čikāgu dosies daudzi tūkstoši galēji kreiso aktīvistu, kas plāno konventa laikā rīkot protesta akcijas, lai pievērstu uzmanību tādiem jautājumiem kā ekonomiskā nevienlīdzība, aborti un karš Gazas joslā.
Neskatoties uz to, ka demokrātu piekrituši uz prezidenta amatu izvirzīt Herisu, kas pati nākusi no partijas kreisā spārna, galēji kreisie aktīvisti paziņojuši, ka nav atmetuši savu sākotnējo ieceri rīkot protestu konventa laikā, lai piespiestu demokrātu augstāko vadību pievērsties tā dēvētajai progresīvajai dienaskārtībai.
Lai gan šiem aktīvistiem ir dažādas prioritātes, sākot ar klimata pārmaiņu ierobežošanu un beidzot ar rasu vienlīdzību, vairumu no viņiem vieno prasības pēc tūlītējas uguns pārtraukšanas Gazas joslā.
Šodienas galēji kreisie mēģina iegalvot, ka Izraēlas karš pret palestīniešu teroristisko grupējumu "Hamās", kas tika uzsākts pēc teroristu sarīkotā 5.oktobra slaktiņa Izraēlā, esot viņu paaudzes Vjetnamas karš.
Čikāgā un tās apkārtnē mīt viena no lielākajām palestīniešu imigrantu kopienām ASV, taču protesta akciju rīkotāji plāno autobusos Čikāgā savest kreisos ekstrēmistus no visas valsts.
Rīkotāji lēš, ka pirmdienas demonstrācijā piedalīsies vismaz 20 000 cilvēku.
"Mums jādod savs ieguldījums cīņā par genocīda apturēšanu, par ASV atbalsta izbeigšanu Izraēlai un nostāšanos palestīniešu pusē," paziņojis koalīcijas "Marš uz DNC" pārstāvis Hatems Abudajehs.
Koalīcijā apvienojušies vairāki simti organizāciju, tajā skaitā studenti.
Pirmā demonstrācija notika jau svētdienas vakarā, un tās dalībnieki pieprasīja tiesības uz abortiem, iestājās par seksuālo minoritāšu jeb tā dēvētās LGBTQ+ kopienas tiesībām, kā arī pieprasīja uguns pārtraukšanu Gazas joslā.
Demonstrācija ilga četras stundas, taču tās laikā nekādi nopietni konflikti neizcēlās.
Tomēr pastāv bažas, ka protesti var kļūt nekontrolējami un izvērsties masu nekārtībās. Kā piemērs tiek piesaukts 1968.gada Demokrātiskās partijas konvents, kura laikā Vjetnamas kara pretinieku protesti izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar policiju, ko tiešraidē varēja vērot televīzijā.
Daži uzņēmumi Čikāgā piesardzības nolūkā skatlogus jau aizseguši ar dēļu vairogiem, bet tiesas paziņojušas, ka sagatavojušas papildu telpas gadījumam, ja sāktos masu aizturēšanas.
Savukārt Čikāgas policija paziņojusi, ka tās darbiniekiem sarīkoti konstitucionālo tiesību un deeskalācijas taktikas kursi.
Demonstrāciju rīkotāji nav varējuši vienoties ar pilsētu par protestu norises vietu un apgalvo, ka atvēlētais apmēram pusotru kilometru garais gājiena maršruts esot nepietiekams paredzamajam dalībnieku skaitam.
Lai gan tiesa pilsētas argumentus atzinusi par pamatotiem, Abudajehs paziņojis, ka koalīcija turpināšot cīnīties par maršruta pagarināšanu līdz pat pirmdienas demonstrācijas sākumam.
Pirmdien paredzēta arī Filadelfijā bāzētās Nabaga ļaužu armijas protesta akcija Humbolta parkā Čikāgas ziemeļrietumos, kurā piedalīsies zaļo kandidāte uz prezidenta amatu Džila Šteina un galēji kreisais aktīvists Kornels Vests, kas startē kā neatkarīgais kandidāts. Pēc mītiņa paredzēts gājiens piecu kilometru garumā.
Vienlaikus blakus konventa norises vietai pilsēta ierīkojusi brīvo skatuvi, kur katram iepriekš pieteiktajam oratoram tiks atvēlētas 45 minūtes. Lai gan vairums no organizācijām, kas pieteikušas savus runātājus, iestājas par tām pašām "progresīvajām" idejām, sarakstā iekļauta arī Izraēlas-Amerikas Padome un konservatīvi orientētais Ilinoisas Politikas institūts. Arī vietējie ugunsdzēsēji šādā veidā cer pievērst uzmanību savai cīņai par kolektīvajiem līgumiem ar pilsētu.
"Pirmais [konstitūcijas] labojums ir pamats mūsu demokrātijai," sarunā ar aģentūru AP pagājušajā nedēļā uzsvēra Čikāgas mērs Brendons Džonsons, kas pats ir bijušais arodbiedrību aktīvists. "Es darīšu visu, kas manā varā, lai aizsargātu tiesības uz pulcēšanos, lai protestētu."