Ja saistībā ar šo lietu ASV nolems konfiscēt Krievijas valsts īpašumus, Maskava īstenos "bargus pretsoļus", brīdina ministrija. Vašingtonas apgabaltiesa trešdien nolēma Krievijai piespriest maksāt naudassodu, jo tā nav izpildījusi iepriekšējo, vēl 2010.gadā amerikāņu tiesas pieņemto spriedumu. Toreiz Vašingtonas tiesa nosprieda, ka tā dēvētā Šneijersona bibliotēka, kas glabājas Krievijas Valsts bibliotēkā, ir jānodod Ņujorkā bāzētajai ortodoksālo jūdaistu hasīdu organizācijai Habad.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā komentārā teikts, ka tā pirms diviem gadiem pieņemto spriedumu joprojām uzskata par juridiski nenozīmīgu. Tostarp hasīdu kustības advokāti paziņojuši, ka pieprasīs, lai tiesas spriedums par naudassoda noteikšanu tiktu izpildīts, cita starpā panākot, ka ASV tiek arestēts Krievijas īpašums.
Šneijersona kolekcija ir senebreju grāmatu un rokrakstu krājums, kuru XX gadsimta sākumā izveidoja Ļubaviču hasīdu kopienas līderis Josifs Ichaks Šneijersons. Ļubaviči, kas atrodas Krievijā, mūsdienu Smoļenskas apgabalā, savulaik bijis hasīdisma centrs. Reliģiskās kustības Habad biedri - Šneijersona garīgie mantinieki - mūsdienās dzīvo ASV un jau no 90.gadu sākuma pieprasa, lai viņiem tiktu atdota ļoti vērtīgā bibliotēka, kuru tie uzskata par svētu relikviju.
Vienu daļu Šneijersona bibliotēkas - 12 000 grāmatu - padomju vara nacionalizēja 1918.gadā, bet otru daļu - 25 000 rokrakstu - Šneijersonam izdevās izvest, kad viņš 1927.gadā no Padomju Krievijas emigrēja - no sākuma uz Latviju, bet 1934.gadā uz Poliju. 1939.gadā šī daļa nonāca nacistu rokās un tika aizvesta uz Vāciju. Savukārt pašam rabīnam ar amerikāņu palīdzību izdevās nokļūt ASV. Vācijā nonākusī Šneijersona bibliotēkas daļa pēc Trešā reiha sabrukuma līdz ar citiem trofeju dokumentiem nonāca Maskavā. Kolekcija ir Krievijas Federācijas nacionālais īpašums un kā valsts īpašumam uz to tiek attiecināta tiesiskā imunitāte, norāda Krievijas Ārlietu ministrija.
Šneijersonam pēc nāves nepalika likumīgu kolekcijas mantinieku, turklāt kolekcija biedrībai Habad nekad nav piederējusi un juridiski nav arī tai novēlēta, vēl 2010. gadā uzsvēra Krievijas puse, norādot, ka līdz ar to Habad aktīvistu prasības ir neloģiskas. Pēc sākotnējā tiesas sprieduma Maskava arī aizliedza izvest no Krievijas jebkādus mākslas darbus izstādīšanai ASV, bažījoties, ka tie tur varētu tikt arestēti.