Pagājis tieši mēnesis kopš Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā pēc inaugurācijas pasākumiem, kas notika 20. janvārī. Kā atzīmē eksperti, šīs četras nedēļas raksturo ārkārtīgs straujums, ar kādu tika izdarītas izmaiņas gan ASV pārvaldes un tieslietu struktūrās, gan līdzšinējā ASV valdības ekonomikas un starptautiskajā politikā. D. Tramps izdevis desmitiem izpildrīkojumu, izsludinājis ievedmuitas noteikšanu ne tikai kaimiņvalstu, bet arī tuvāko sabiedroto precēm, likvidējis vai pārstrukturējis vairākas valdības aģentūras, atlaidis vai piedraudējis atlaist amatpersonas, kuras kādreiz izmeklējušas viņa iespējamos likumpārkāpumus, likvidējis vienlīdzības un iekļaušanas politikas programmas, par veselības ministru izraudzījies vakcīnskeptiķi, sarīkojis lielu publicitāti notikušajiem nelegālo migrantu deportācijas lidojumiem, apžēlojis par iebrukumu ASV Kongresā (parlamentā) notiesātos.
Starptautiskajā politikā nekustamā īpašuma attīstītāja garā viņš paziņojis, ka vēlas pārņemt Grenlandi un Panamas kanālu, kā arī Gazas joslu, no kuras esot jāizved palestīnieši un kura jāpārbūvē par Tuvo Austrumu Rivjēru.
Taču vislielākās bažas ASV līdzšinējos tuvākajos sabiedrotajos izraisījusi ASV politikas maiņa pret Krieviju, izvelkot agresorvalsti no Rietumu izolācijas un nosēdinot pie galda kā partneri, kam atļauts diktēt noteikumus Kremļa izraisītā kara Ukrainā pārtraukšanai. Turklāt otrdien D. Tramps parādīja, ka jau sācis runāt Krem
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00