ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis sabiedrotos par nevēlēšanos uzņemties pienācīgu atbildības slogu NATO, kur dalībvalstu vidū ASV tērē vislielākos līdzekļus.
2014.gadā alianses dalībvalstis vienojās līdz 2024.gadam aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču līdz nesenam laikam šo mērķi bija sasniegušas pavisam nedaudzas valstis, tostarp ASV.
Tomēr tagad 2% no IKP aizsardzībai atvēl jau astoņas valstis, un 16 valstis ir ceļā uz šī mērķa sasniegšanu līdz 2024.gadam.
"Man jāatzīmē, ka alianse ir panākusi ievērojamu progresu pēdējā gada laikā," žurnālistiem pēc divu dienu sarunām ar NATO dalībvalstu kolēģiem Briselē sacīja Matiss.
"Pagājušajā gadā mēs arī pieredzējām lielāko NATO militāro tēriņu pieaugumu pusgadsimtā," viņš piebilda.
Matiss arī norādīja, ka daudzas NATO valstis veic arī citas investīcijas.
"Es novērtēju karavīrus un vadību, ko šīs valstis sniedz", lai atbalstītu NATO misijas, sacīja Matiss.
Sevišķi Vācija izpelnījusies kritiku par mazajiem aizsardzības izdevumiem, bet ir otrā valsts NATO, ja runa ir par misijās nosūtīto karavīru skaitu.
Gaidāms, ka jautājums par aizsardzības izdevumiem būs viens no aktuālākajiem NATO samitā, kas paredzēts 11. un 12.jūlijā. Protams, gaidāmas arī aktīvas diskusijas par ASV nesenajiem lēmumiem tirdzniecībā un klimta jomā un par starptautiskajiem centieniem glābt Irānas kodolvienošanos, no kuras ASV izstājās.