Ģenerālprokurors Bils Barrs jau nākamās nedēļas sākumā varētu nākt klajā ar paziņojumu, ka Millera veiktā izmeklēšana noslēgusies un ka atsevišķas Millera ziņojuma detaļas, visticamāk, nonāks arī Kongresā. Saskaņā ar nosacījumiem, kas regulē šādas īpašās izmeklēšanas, Milleram ir pienākums konfidenciālu ziņojumu pēc izmeklēšanas beigām iesniegt vienīgi ģenerālprokuroram, taču ziņojuma satura atklāšana Kongresam nav obligāts nosacījums. Tomēr Barrs norādījis, ka šajā gadījumā viņš varētu izmantot tiesības zināmas detaļas atklāt arī kongresmeņiem.
Pēc ģenerālprokurora teiktā, Tieslietu departaments "pārsvarā aizsargā personas no tādas informācijas nonākšanas atklātībā, kas var kaitēt viņu reputācijai, pirms konkrētajām personām nav izvirzītas apsūdzības". Tādējādi viens no galvenajiem jautājumiem tuvāko nedēļu laikā būs tas, cik daudz no Millera ziņojuma satura Barrs atklās Kongresam.
Pagaidām konkrētu termiņu vēl nav - ne tam, kad Millers iesniegs ziņojumu ģenerālprokuroram, ne tam, cik ilgu laiku prasīs ziņojuma izskatīšana un izvērtēšana, kuras detaļas darīt zināmas arī Kongresa pārstāvjiem. Tomēr, visticamāk, nekādu būtisku pavērsienu šajā ziņā vismaz nākamajā nedēļā nebūšot - ASV prezidents Donalds Tramps dodas uz Hanoju, kur tiksies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čen Unu, tādēļ jebkādi skaļi paziņojumi varētu patraucēt Baltā nama diplomātijas vešanas plāniem.
Tramps norādījis, ka šis jautājums ir pilnīgā Barra ziņā: "Tas būs pilnībā atkarīgs no ģenerālprokurora [vai Millera ziņojums nāks klajā laikā, kad Tramps ir Vjetnamā - red.]. Barrs ir dižens vīrs, kurš tiešām ciena šo valsti un ciena Tieslietu departamentu, un tas būs pilnībā viņa ziņā."
Jāatgādina, ka Millers daļu no lietām, kas ir ārpus viņa tiešā mērķa - izpētīt iespējamo Trampa kampaņas darboņu saikni ar Krieviju vēlēšanu kontekstā - nodevis citu prokuroru pārziņā. Par dažām no šīm lietām informācija jau publiskota, piemēram, par Trampa bijušo advokātu Maiklu Koenu.
Portāls Diena.lv jau vēstīja par iespējamajām Trampa saitēm ar Krieviju un, iespējams, arī kriminālās pasaules ietekmīgiem darboņiem.
Kā savā nupat klajā nākušajā grāmatā Trampa nams, Putina nams raksta tās autors, amerikāņu žurnālists un rakstnieks Kregs Angers, Tramps savus biznesu jau no pašiem pirmsākumiem – 1978. gada, kad viņš pārņēma tēva nekustamo īpašumu attīstīšanas kompāniju Ņujorkā – ir veidojis ciešā sadarbībā ar aizdomīgām, uz kriminālās pasaules robežas stāvošām personām. Piemēram, Trampa mentors, idejiskais tēvs un personiskais jurists viņa uzņēmējdarbības pirmajos gados bija Rojs Kons, Ņujorkas noziedzīgajās aprindās populārs starpnieks starp bandītiem un valsts institūcijām. Tieši Kons Trampam iemācīja viņa darbības pamatprincipu: "Nekad neatvainojies. Uzbrūc, uzbrūc, uzbrūc!"
1979. gadā Tramps īstenoja savu pirmo lielo projektu – luksusa apartamentu debesskrāpi Trump Tower Manhetenā – kurā par vienu no pirmajiem pircējiem kļuva tā brīža krievu mafijas Ņujorkā boss Dāvids Bogatins, kurš savu noziedzīgi iegūto naudu mēdza atmazgāt iepērkot nekustamo īpašumu. Bogatins no Trampa nopirka veselus piecus apartamentus. Viņam sekoja citi emigranti no bijušās PSRS, bieži saistīti ar Ņujorkas noziedzīgo pasauli, kurā kādreizējās itāļu mafijas vietā sāka dominēt emigranti no PSRS.
Trampa tornis tajā laikā bija viens no diviem luksusa apartamentu namiem Ņujorkā, kas atbilda klasiskām naudas atmazgāšanas pazīmēm
Īpašumus tajā iegādājās ārzonu čaulas kompānijas, bet maksāts bieži tika skaidrā naudā, pat daudzu miljonu apjomā.
trusis nejaukais