Taču Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kērnijs paziņojis, ka tāds piedāvājuma abu līderu sarunās pirmdien nav izskanējis, nemaz nerunājot par vienošanos, tomēr nenoliedza, ka zemāka līmeņa sarunās ar Izraēlu šāds priekšlikums varētu būt izteikts. Kērnijs atzīmēja, ka abu valstu starpā, protams, pastāv sadarbība militārajā jomā un pastāvēs arī turpmāk.
Arī Valsts departamenta preses pārstāve Viktorija Ņūlenda pauda neticību, ka abi līderi varētu būt apsprieduši šādu priekšlikumu. Tomēr viņa piebilda, ka nevienam nevajadzētu apšaubīt ASV saistības, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Izraēlas drošību.
Jau ziņots, ka pirmdien Obama tikās ar Izraēlas premjerministru, lai pārrunātu Irānas kodolprogrammu.
Izraēla uzskata, ka gadījumā, ja Irāna iegūtu atomieročus, tas apdraudētu ebreju valsts eksistenci. Tikmēr Vašingtona spriež, ka Irāna vēl nav pieņēmusi lēmumu par atomieroču iegūšanu un šobrīd nav īstais brīdis militāram uzbrukumam.
Jautājumā par Irānas draudu nopietnību ASV un Izraēlas domas dalās, tāpat kā attiecībā uz potenciālā uzbrukuma laiku. Pirmdien Netanjahu paziņoja, ka Irānai piemērotās sankcijas nav devušas gaidītos rezultātus, bet ilgāk gaidīt "neviens no mums vairs nevar atļauties".
Kā vēsta Maariv, Izraēla esot norādījusi, ka tās rīcībā esošie militārie materiāli nedod plašas iespējas variēt ar uzbrukuma laiku. Atbildot uz to, ASV piedāvājušas Izraēlai ieročus un materiālus, kas paplašinātu ebreju valsts iespējas reaģēt uz Irānas draudiem.