Daļēja Krievijas karavīru atvilkšana no Ukrainas robežas un fakts, ka Maskava "pārlieku un tieši" nedestabilizē savu kaimiņvalsti, nenozīmē, ka "mēs Ukrainā varam atļauties trīs vai četrus, vai sešus mēnešus ilgu nemitīgu vardarbību un konfliktu," pēc G7 samita Briselē atzina ASV prezidents.
Viņš uzsvēra, ka starptautiskā sabiedrība rūpīgi vēros Putina rīcību nākamo "divu, trīs, četru nedēļu" laikā, un, ja tā nemainīsies, Krievijai būs jāsaskaras ar "papildu izmaksām".
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons pavēstīja, ka Krievijai ir jāatzīst Ukrainas jaunā vadība un jāaptur atbalsts separātistiem vai arī sankcijas tiks piemērotas pret tās ekonomikas nozarēm.
"Krievijai ir jāsper noteikti soļi: jāatzīst likumīgi ievēlētais prezidents Petro Porošenko, jāpieliek punkts ieroču sūtīšanai pāri robežai un jāizbeidz atbalstīt prokrieviskie separātisti Ukrainas austrumos," sacīja Kemerons. "Ja šīs darbības netiks veiktas, pret to tiks noteiktas nozaru sankcijas."
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.