Tomēr telefonsarunā Obama un Makonels bija vienisprātis, ka var sadarboties tādos jautājumos kā brīvās tirdzniecības līgumi un nodokļu reforma, raksta aģentūra LETA.
Obama, kuram pēc otrā pilnvaru termiņa beigām 2016. gadā nāksies Balto namu atstāt, jau piedāvājis republikāņiem zināmu piekāpšanos, preses konferencē Baltajā namā paziņojot, ka centīsies nākt tiem pretī un "noskaidrot, kāda ir viņu programma".
Lai gan Obama nepiedāvāja nekādas konkrētas izmaiņas savā līdzšinējā politikā, viņš atzina, ka vēlēšanu iznākums ir vēlētāju brīdinājums Vašingtonai, ka politiķiem ir jārūpējas par pilsoņu interesēm, nevis par savām partijiskajām vajadzībām.
Savukārt Makonels preses konferencē, kas notika viņa dzimtajā štatā Kentuki, solīja ļaut valdībai strādāt, norādot, ka neatkārtosies pagājušā gada situācija, kad administrācijai nācās daļēji apturēt savu darbu, jo Kongress atteicās paaugstināt valsts parāda griestus.
Tomēr republikāņi ļāvuši noprast, ka tagad, kad to kontrolē atrodas abas Kongresa palātas, viņi ķersies pie Obamasīstenotās veselības aprūpes sistēmas reformas demontāžas.
Obama Kongresa līderus piektdien uzaicinājis uz pusdienām Baltajā namā, un Makonels izteicies, ka to laikā varētu tikt apspriesta krīze Sīrijā un Irākā, ko izraisījuši teroristiskā grupējuma Islāma valsts panākumi.
Pilnīga kontrole pār Kongresu dod republikāņiem arī iespēju noteikt ASV politikas dienaskārtību pirms 2016. gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.