Uzslavējot amerikāņu nelokāmību ekonomiski grūtajos laikos, Obama pauda optimismu par nākotni, vienlaikus solot atjaunot vidusslāni. "Kopā mēs esam aizslaucījuši krīzes gruvešus un mēs varam ar atjaunotu pārliecību teikt, ka mūsu valsts stāvoklis ir spēcīgāks," pavēstīja Obama.
Viņš arī paziņoja, ka ASV sāks sarunas ar Eiropas Savienību (ES) par pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu. Atbildot uz arvien pieaugošajiem ES aicinājumiem noslēgt plašu tirdzniecības paktu, Obama pavēstīja, ka ierosinātais līgums veicinās ASV eksportu un darbavietu pieaugumu. "Šovakar es paziņoju, ka mēs sāksim sarunas par visaptverošu Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību ar Eiropas Savienību, jo brīva un godīga tirdzniecība pāri Atlantijas okeānam uztur miljoniem labi apmaksātu amerikāņu darbavietu," sacīja Obama.
Tāpat prezidents pievērsās ar šaujamieročiem saistītajai vardarbībai, ko aktualizējis pirms diviem mēnešiem notikušais slaktiņš, kad 20 gadus vecs vīrietis Konektikutas štata Ņūtaunas pamatskolā nošāva 20 bērnus sešu līdz septiņu gadu vecumā un sešus pieaugušos. "Ir pagājuši divi mēneši kopš Ņūtaunas. Es zinu, ka šī nav pirmā reize, kad šī valsts debatē par to, kā samazināt ar šaujamieročiem saistīto vardarbību. Senatori no abām partijām kopīgi strādā pie stingriem jauniem likumiem, lai nepieļautu šaujamieroču pirkšanu tālākai pārdošanai noziedzniekiem. Policijas priekšnieki prasa mūsu palīdzību dabūt prom no ielām karadarbības ieročus un lielas ietilpības aptveres. Katrs no šiem priekšlikumiem pelna balsojumu Kongresā. Ja jūs vēlaties balsot pret, tā ir jūsu izvēle. Taču šie priekšlikumi pelna balsojumu," sacīja Obama.
Pievēršoties imigrācijas sistēmas jautājumam, prezidents pavēstīja, ka vēlas dažu mēnešu laikā saņemt likumprojektu, kas pavērtu ceļu nelegālajiem imigrantiem uz pilsonības iegūšanu.
Tāpat Obama pieminēja klimata izmaiņas, paziņojot, ka rīkosies pats šī jautājuma risināšanai, ja likumdevēji nenāks klajā ar savu uz tirgus principiem balstītu plānu piesārņojuma samazināšanai.
Savā runā Obama pievērsās arī ārpolitikas jautājumiem, tādiem kā Irānas un Ziemeļkorejas kodolambīcijas, karš Afganistānā, Krievija un Al Qaeda un tās sabiedrotie.
Pēc prezidenta teiktā, ASV karš Afganistānā beigsies 2014.gada nogalē un gada laikā mājā atgriezīsies 34 000 amerikāņu karavīru. Šobrīd Afganistānā dislocēti ap 66 000 Savienoto Valstu karavīru.
Obama arī solīja strādāt kopīgi ar Krieviju abu valstu kodolarsenālu samazināšanai. Aizsardzības resora amatpersonas saka, ka Vašingtona tagad ir gatava virzīt uz priekšu stratēģiskas sarunas ar Krieviju. Runājot anonīmi, viņi sacīja, ka Obama centīsies panākt katras valsts kodolarsenālu samazināšanu par 30% līdz 1000 kodolgalviņu katrai valstij.
ASV palīdzēs tās sabiedrotajiem stāties pretim Al Qaeda un tās sabiedroto radītajiem draudiem un atklātāk runās ar amerikāņiem par cīņu ar teroristu grupējumiem, sacīja Obama. Al Qaeda tagad ir tikai "ēna" tam grupējumam, kas sarīkoja 2001.gada 11.septembra uzbrukumus, taču radušās citādas Al Qaeda filiāles un ekstrēmistu grupējumi reģionā no Arābijas pussalas līdz Āfrikai, brīdināja prezidents. Lai cīnītos ar šiem draudiem, ASV nevajag "sūtīt desmitiem tūkstošu mūsu dēlu un meitu uz ārzemēm vai okupēt citas valstis," sacīja Obama. "Tā vietā mēs palīdzēsim tādām valstīm kā Jemena, Lībija un Somālija pašām garantēt savu drošību un palīdzēsim sabiedrotajiem, kas iesaistītās cīņā ar teroristiem, kā tas ir Mali."