Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs pavēstījis, ka tirdzniecības embargo noteikts augļiem, dārzeņiem, cūkgaļai, zivīm, sieram un cita veida piena produktiem. Šis Krievijas embargo neattiekšoties uz pārtiku bērniem, kā arī precēm, ko Krievijas iedzīvotāji paši iegādājušies ārpus valsts. Zīmīgi, ka Krievijas nosauktajā sarakstā nefigurē nekādi alkoholiskie dzērieni.
Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina iepriekš parakstīto lēmumu Krievija liegs eksportu šādām Eiropas Savienībā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Norvēģijā ražotām precēm:
svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa; svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa; svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti; sālīta, žāvēta vai cepta gaļa; zivis, vēžveidīgie, moluski un tamlīdzīgi ūdens bezmugurkaulnieki; piens un piena produkti; pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes un gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavotu uz augu tauku bāzes; dārzeņi un ēdamie sakņaugi; augļi un rieksti; desas un analogi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti; gatavi pārtikas produkti no gaļas.
Tāpat Krievijas premjers paziņojis par apsvērumiem slēgt Sibīrijas gaisa telpu tranzīta lidojumiem starp Eiropu un Āziju un Krievijas gaisa telpu plāots slēgt arī Ukrainas lidsabiedrību tranzīta lidojumiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) lūdzis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) pēc iespējas ātrāk sasaukt valdības sēdi saistībā ar Krievijas noteikto aizliegumu importēt ES, tajā skaitā Latvijā ražotās lauksaimniecības preces un pārtikas produktus, portālu Diena.lv informēja Zemkopības ministrijas pārstāvis Kaspars Funts.
Valdības ārkārtas sēde notiks nākamnedēļ, aģentūrai LETA paziņojusi premjeres preses sekretāre Džeina Tamuļēviča.
Krievijas noteiktajā pārtikas, tostarp zivju produkcijas, importa aizliegumā šprotes nav iekļautas, tomēr sankcijas zivju produkcijas ražotājus ietekmēs ļoti smagi, tāpēc valdībai un Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jālobē iespēja ražotājiem saņemt kompensācijas no attiecīgiem Eiropas Savienības fondiem, biznesa portālam Nozare.lv atzinis Zivrūpnieku savienības vadītājs Didzis Šmits.
"Latvijas šprotu koda - 16.04 - sarakstā nav, un tā ir vienīgā labā ziņa. Skaidrs, ka ekonomikas karš ir sācies un arī zivrūpniekiem klāsies grūti," sacīja Šmits.
Viņš izteicies, ka, piemēram, Zivsaimniecības fondā nākamajam plānošanas periodam ir 169-180 miljoni eiro, ko nedrīkst izmantot ražošanā, bet kas jaunajos apstākļos būtu izmantojami kompensācijām zivju produkcijas ražotājiem. Vai tas notiks, "lielā mērā atkarīgs no mūsu eiroparlamenta deputātu un valdības lobija," atzinis Šmits.
Saistībā ar Krievijas lēmumu izdarīt secinājumus par sekām Latvijā ir pāragri, Latvijas Radio atzina Latvijas piensaimnieku pārstāvji. Paredzams, ka piena cena kritīs zem pašizmaksas un daudzām saimniecībām nāksies pārstrukturēties.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone intervijā Latvijas Radio paudusi, ka nozaru vadībai jāsēžas pie viena galda ar premjeri un ministriem, lai maksimāli ātri pārorientētos uz citiem tirgiem. To nebūšot iespējams izdarīt uzņēmējiem vieniem - būs nepieciešams kopīgs plāns ar valsts palīdzību, uzsvērusi Meņģelsone.
Daļa uzņēmumu, piemēram, saldumu ražotājs Laima, ir diversificējuši riskus, kādēļ eksports uz Krieviju viņiem aizņem salīdzinoši nelielu daļu no kopējā eksporta apjoma.
Papildināts ar Zivrūpnieku savienības vadītāja, Latvijas Darba devēju konfederācijas un premjeres pārstāves teikto