Pirmā. Mišela Obama

Kāds ir jūsu sporta nodarbību plāns? — jautā portāls Momlogic jeb Mammas loģika. "Jūs glaimojat!" atbild Mišela Obama. "Es eju uz sporta zāli trīs reizes nedēļā. Man ir lielisks treneris un katru reizi kopā strādājam aptuveni stundu. Kardiotreniņš un svari." "Ko jūs klausāties savā iPod?" "Stīvu Vonderu. Man patīk arī Nora Džonsa un Bijonsa." "Kura ēdiena gatavošana jums padodas vislabāk?" "Diemžēl gatavošana nav mana stiprā puse." Ja sekos vēl kāds tamlīdzīgs tralala jautājums, Mišela iekaustīs ziņkārīgo... Nē, es tikai jokoju. Mišela ir no tiem cilvēkiem, kuri izskatās nedaudz dusmīgi pat tad, ja viņi nemaz nav dusmīgi. Vienkārši tobrīd ir nopietni vai domīgi un nav apbruņojušies ar mūžīgo dežūrsmaidu. Bet par to iekaustīšanu man varbūt pat ir neliela taisnība, jo reizēm ir sajūta, ka labi izglītotajai un pašlepnajai sievietei tiešām gribas likt lietā "slaidās rokas", lai atgaiņātos no mazsvarīgajiem jautājumiem, kas ielaužas pirmās lēdijas ikdienā. Tobrīd vēl iespējamās ASV pirmās lēdijas ikdienā. Jo visi taču labi zina, ka pašreizējā prezidenta sievai Lorai Bušai labi padodas cepumi, pavisam precīzi — kovboju cepumi ar kanēli, vaniļu un kokosriekstu skaidiņām. Tie īpaši piestāv Ziemassvētkiem. Ak, jā, runājot par Ziemassvētkiem. Jau novembra beigās Mišelai būs jāpozē pie Baltajā namā tikko izpušķotās eglītes. Tāda ir pirmo lēdiju tradīcija. Par nelaimi, daļai amerikāņu ir zināmas problēmas pieņemt faktu, ka balto cilvēku bastionā, tas ir, Baltajā namā, pavisam drīz saimniekos "dusmīga" melnā lēdija, kura, izrādās, ienīst baltos cilvēkus, un galu galā viņa taču ir precējusies ar musulmani. To pat apstiprina fakts, ka Obamas ierobežo Ziemassvētku dāvanas savām meitām, tātad nemaz nesvin kristiešu svētkus. Reizēm var apbrīnot faktu, cik daudz pacietības un spēka ir nepieciešams politiķiem un viņu sievām, lai cīnītos ar tumsonību un melīga naida uzliesmojumiem, it īpaši tiem, kas anonīmi gāžas internetā. Arī Obamas nebija izņēmums. Tumšādainā kandidāta vēsturiskā uzvara gan tagad ir kliedējusi bažas, ka Amerikā aizvien ir dzīvs slēptais rasisms. Tomēr bažas, ka tas var izšķirt vēlēšanu iznākumu, bija līdz pat pēdējam brīdim. "Atvainojiet, bet es tomēr nejūtos komfortabli, atdodot savu balsi par afroamerikāņu izcelsmes politiķi," šādas vēlētāju atbildes konservatīvajos lauku apgabalos nebija retums. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka itin bieži tās mijās ar skepsi par Baraka Obamas īso pieredzi lielajā politikā. Kopā ar Baraku cauri šīm politiskajām dzirnavām pēdējos divos gados bija jāiziet arī Mišelai. Par kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu Baraks paziņoja pagājušā gada februārī. Šā gada janvārī viņš pārliecinoši izvirzījās kā demokrātu partijas spēcīgākais kandidāts, noturēja šo pozīciju līdz pat sīvās priekšvēlēšanu cīņas beigām jūnijā un augusta beigās saņēma oficiālu partijas nomināciju. Mišela ceļoja līdzi vīram uz politiskās kampaņas pasākumiem, bieži publikas priekšā uzstājās arī viena pati. Kad 19.februārī Baraks triumfāli uzvarēja priekšvēlēšanās Viskonsinas štatā, Mišela aizkustināti paziņoja: "Pirmo reizi savā mūžā es jūtos patiesi lepna par savu valsti. Ne tikai tāpēc, ka labus rezultātus ir guvis Baraks, bet tāpēc, ka cilvēki alkst pārmaiņas." Politiskie konkurenti naski pārmontēja Mišelas citātu, un ēterā sāka griezties saīsinātā versija: "Pirmo reizi savā mūžā es jūtos lepna par savu valsti." Bija pazudis vārds "patiesi". Vishistēriskāk uzvedās konservatīvais televīzijas ziņu kanāls Fox News, izsakot bažas, ka uz Balto namu soļo pāris, kas nemaz nav Amerikas patrioti. Maijā parādījās nākamais "kompromats". Kāds esot slepeni ierakstījis lentē, kā Mišela baltos cilvēkus nievājoši sauc par "whitey" (aptuveni — bālģīmji). Vēlāk izrādījās, ka tādas lentes nemaz nav, un neviens nevarēja apliecināt, ka Mišela tik tiešām lieto šādus vārdus. Viņa pati bija spiesta taisnoties, ka draugu vidū ir dažādu rasu cilvēki, arī baltie. Tad jūnijā atkal izcēlās Fox News. Kad, svinot kārtējo priekšvēlēšanu uzvaru, Baraks un Mišela satikās uz politiska mītiņa skatuves un gandarīti sasita dūres, raidījuma vadītāja to nosauca par "teroristu sveicienu". Nākamajā dienā viņa tiešajā ēterā atvainojās. Sēt aizdomas par Baraka izcelsmi un uzskatiem bija viena no republikāņu konservatīvā spārna stratēģijām. Reizēm par iemeslu kalpoja pat tik vienkārša lieta kā dāvanas Ziemassvētkos. Kad Mišela kādā intervijā pastāstīja, ka izvairās apdāvināt (arī dzimšanas dienās) savas meitas Maliju (10) un Sašu (7), jo "mēs jau tāpat iztērējam simtiem dolāru, rīkojot bērnu ballītes, turklāt Santa Klauss laiku pa laikam šo to tomēr atnes", arī tas kļuva par pamatu baumām. Jūs taču zināt, kas vēl nesvin Ziemassvētkus? Musulmaņi! — norādīja interneta bezvārži. Vai jums šādā situācijā negribētos kādu iekaustīt? "Ko jūs sakāt tiem cilvēkiem, kas jūs sauc par dusmīgu melno sievieti?" — šis ir vēl viens Mammas loģikas jautājums. "Baraks un es publiskajā arēnā esam jau vairākus gadus un esam uzaudzējuši diezgan biezu ādu."MĒS ESAM NORMĀLI CILVĒKI Amerikāņu politiskajās tradīcijās ir ņemt līdzi sievu uz publiskiem pasākumiem, cik vien bieži tas ir iespējams. Bet, kad pienāk lielie partiju konventi, nākamo prezidenta kandidātu dzīvesbiedres kļūst pat par viena vakara zvaigznēm. Mišela Obama uzstāšanos 25.augusta vakarā izmantoja, lai pastāstītu par savu ģimeni, par savām saknēm, par saviem ideāliem. Tas vienlaikus bija gan mēģinājums uzrunāt tos, kas aizvien uz viņu skatās ar aizdomām, gan arī centiens atspēkot daudzās muļķības, kas izskanējušas agrāk. "Tā bija viena no labākajām, aizkustinošākajām, personiskākajām, saviļņojošākajām, pazemīgākajām un skaistākajām runām, ko es jebkad esmu dzirdējis no konventu tribīnēm. Varbūt viņai jākandidē uz prezidentes amatu?" secināja žurnāla The Atlantic komentētājs Endrū Salivans. Mišela stāsta, ka viņas vecāki maz zina par savas dzimtas saknēm. Tagad palīgā nākusi vēsturnieku komanda, kas palīdzējusi sadzīt pēdas Mišelas vecvecvectētiņam. Freizers Robinsons pasaulē nācis 1850.gadā Dienvidkarolīnas štata pilsētiņā Džordžtaunā. Freizers bija vergs. Par laimi, jau pusaudža gados viņš piedzīvoja vienu no izšķirīgajiem pagriezieniem ASV vēsturē — vergu brīvlaišanu. Vairākas desmitgades vēlāk, tas ir, pagājušā gadsimta 20. un 30.gados, aptuveni septiņi miljoni tumšādaino iedzīvotāju pārcēlās no dienvidiem uz ziemeļu štatiem, meklējot labāk atalgotu darbu rūpnīcās. Visticamāk, šo emigrantu vidū bija arī Mišelas vecvecāki. Mišela ir dzimusi 1964.gadā Čikāgā. Viņai ir divus gadus vecāks brālis Kreigs. Mamma bija mājsaimniece. No izkaisītās sklerozes daļēji kustības zaudējušais tēvs strādāja pilsētas ūdensapgādes dienestā. Ģimene dzīvoja no radiem īrētā nelielā dzīvoklī, viņu ienākumi bija pieticīgi. Nedēļas nogales Robinsoni parasti pavadīja mājās, tikai vienreiz gadā ar automašīnu devās nedēļu ilgās brīvdienās. Katru vasaru uz vienu un to pašu vietu pie ezera kaimiņos esošajā Mičiganas štatā.TĀ VIŅI SATIKĀS Kreigs izvēlējās basketbolista karjeru, savukārt Mišela devās studēt socioloģiju Prinstonā. Pēc pirmās universitātes viņa izvēlējās nākamo — tieslietu zinības Hārvardas Juridiskajā skolā. Savā pirmajā darbavietā juristu birojā Sidley & Austin viņa satika Baraku — 28 gadus vecu praktikantu, kas arī studējis Hārvardā. Kolēģi brīdināja, ka Mišelai būs jāuzņemas šefība par "simpātisko vīrieti". "Es gan domāju, ka viņi vienkārši ir sajūsmā par to reto tumšādaino vīrieti, kuram ir labs uzvalks un darbs," atceras Mišela. "Pēc darba viņa mani aizveda uz pāris ballītēm, taktiski ignorējot manu ierobežoto garderobi. Viņa pat centās mani sapazīstināt ar dažām savām draudzenēm," papildina Baraks. Taču iznāca tā, ka Barakam iepatikās pati Mišela. Pēc vairākiem gadiem viņš jokojot pateicās nejauši sastaptajam kinorežisoram Spaikam Lī — filmas Do the Right Thing seanss bijusi pirmā reize, kas Mišela atļāvusi Barakam uzlikt plaukstu uz viņas ceļgala. Pēc seansa abi devušies ēst Baskin-Robbins saldējumu. Barakam esot bijusi bohēmiska attieksme pret attiecībām. "Mēs daudz diskutējām, vai laulība ir nepieciešama," žurnālam New Yorker stāsta Mišela. "Tad es viņam teicu: "Klau, čalīt, es neesmu no tām, kas gatava lakstoties bezgalīgi." Viņš man saka: "Laulība taču neko nenozīmē. Svarīgi ir tas, kā tu jūties." — "Kā tad, kā tad," es viņam atcirtu." Drīz pēc tam Baraks viņu bildināja. Pāris apprecējās 1992.gadā. Tajā pašā gadā Baraks kļuva par konstitucionālo tiesību pasniedzēju Čikāgas universitātē. 1996.gadā viņš nolēma doties politikā, vispirms kandidēja uz vietu Ilinoisas štata senātā, bet 2004.gadā jau sasniedza Vašingtonu un kļuva par piekto afroamerikāni, kas ievēlēts ASV Senātā. Pirms sešiem gadiem karjeru mainīja arī Mišela, uzņemoties sabiedrisko attiecību izpilddirektores darbu Čikāgas universitātes slimnīcā. Vēlāk viņu apstiprināja slimnīcas viceprezidentes amatā un gandrīz trīsreiz palielināja algu — no 122 uz 317 tūkstošiem dolāru gadā. Baraka senatora alga ir puse no sievas atalgojuma. Tagad Obamu pāris ir miljonāri. Pagājušā gada deklarācija liecina: kopējie ienākumi bija 4,2 miljoni. No tiem 3,9 miljonus Baraks nopelnījis ar divām autobiogrāfiskām grāmatām, kuras aizvien turas vislabāk pārdoto grāmatu topā. MĀJAS REŽĪMS Pagājušajā vasarā pensijas vecumu sasniegusī Mišelas mamma pameta sekretāres darbu bankā un tagad palīdz Obamām pieskatīt meitas, kamēr vecāki ir prom no mājām. Obamas algo apkopēju, bet viņiem nav aukles. Abas meitas pēc mācībām skolā apgūst klavierspēli. Vecākā apmeklē amerikāņu futbola nodarbības un teātra pulciņu. Jaunākā izvēlējusies mākslas vingrošanu un stepa dejas stundas. Mājas iekšējie noteikumi paredz, ka par gultas saklāšanu, galda novākšanu pēc maltītes un došanos gulēt ne vēlāk kā pusdeviņos vakarā abas var nopelnīt dolāru. Toties bērniem netiek nekādi saldumi. Mājās uz galda vienmēr ir augļi. Lai nekārojas to surogātu. "Mēs tikai domājam, ka iepakojumos ir sula. Kad sāc lasīt etiķetes, apjēdz, ka gandrīz visā, ko ēdam, ir liels kukurūzas sīrupa fruktozes daudzums. Katrā želejā, katrā sulā. Gandrīz katrā pudelē un pakā ir kaut kas līdzīgs indei, par kuru daudzi cilvēki nemaz nenojauš," kādā intervijā stāsta Mišela. Veselīga pārtika ir viena no Obamu prioritātēm. Taču izrādās, ka pat tas var kaitēt politiskajai karjerai. Kad, tiekoties ar fermeriem Aiovas štatā, Baraks pažēlojās par rukolas augsto cenu lielveikalos, viņu sāka saukt par elitāru snobu. Vai tad laucinieki vispār zina, kas ir rukola? PAR KLEITĀM Tāpēc labāk parunāsim par kleitām! Vērīgi modes pazinēji saskaitījuši, ka savai runai republikāņu konventā šīs partijas kandidāta Džona Makeina sieva Sindija bija izvēlējusies Oskara de la Rentas kleitu par 3000 dolāriem, Chanel pulksteni par 4500 un dimanta auskarus par 280 000. Mišelas Obamas tēls izmaksājis aptuveni tūkstoti. Viņa priekšroku deva jaunas modes dizaineres Marijas Pinto zilzaļai kleitai. Arī Pinto dzīvo Čikāgā, kur pašas spēkiem izsitusies no nabadzības un mēģina būvēt savu amerikāņu sapni. Žurnāls Vanity Fair jau ierindojis Mišelu vislabāk ģērbto personu topā, norādot, ka par vēlēšanu sezonas lielāko hitu kļuvusi kleita, kuru politiķa sieva uzvilkusi uz populāro rīta raidījumu The View. Elegantais melnbaltais dizaineres Donnas Riko tērps maksā tikai 99 dolārus, taču pierāda, ka Mišelai ir tikpat laba gaume kā bijušā prezidenta Džona Kenedija sievai Žaklīnai, — glaimo Vanity Fair. Turklāt runā, ka Obamas kundzei neesot stilista, ar apģērba izvēli viņa tiekot galā pati. "Mišela, kādu kleitu jūs vilksiet, pozējot pie Baltā nama Ziemassvētku eglītes?" iedomāsimies, ka es uzdodu viņai šādu jautājumu. Viņa, visticamāk, man parādītu savu "dusmīgo" seju, it kā pasaulē nebūtu citu daudz svarīgāku lietu.