Maijā ceturtā apgabala apelācijas tiesa Ričmondā, Virdžīnijā, atstāja spēkā Mērilendas tiesas martā pieņemto spriedumu, ar kuru apturēta izpildrīkojuma stāšanās spēkā, ņemot vērā, ka prasību iesniedzēji tiesā visticamāk spēs veiksmīgi pierādīt, ka šāda politika pārkāpj ASV konstitūcijā aizliegto diskrimināciju reliģijas dēļ.
Trampa administrācija Ričmondas tiesas spriedumu jau apstrīdējusi Augstākajā tiesā.
Baltais nams skaidro, ka imigrācijas likums piešķir prezidentam plašas pilnvaras bloķēt ieceļošanu Savienotajās Valstīs.
Tramps ir paziņojis, ka ieceļošanas aizliegums ir vajadzīgs, lai saglabātu ASV nacionālo drošību un novērstu ekstrēmistu ierašanos valstī.
Sākotnējais prezidenta izpildrīkojums janvārī aizliedza iebraukt septiņu musulmaņu valstu pilsoņiem, kā arī apturēja bēgļu uzņemšanu. Šo rīkojumu bloķēja tiesa Vašingtonas štatā, kā pamatu minot to, ka šis rīkojums pārkāpj konstitūcijā ietverto reliģiskas diskriminācijas aizliegumu.
Kad apelācijas tiesa paturēja spēkā šo Vašingtonas štata tiesas lēmumu, Trampa administrācija paziņoja, ka pārskatīs ieceļošanas aizliegumu, lai tas labāk atbilstu likumiem.
Jaunais aizliegums ir saskāries ar līdzīgām juridiskām problēmām.
Tas paredz uz 90 dienām aizliegt Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas, Somālijas un Sudānas pilsoņu ieceļošanu, kā arī apturēt bēgļu uzņemšanu uz vismaz 120 dienām. Jaunajā izpildrīkojumā vairs nav iekļauta Irāka.
Baltais nams uzstāj, ka minēto sešu valstu iespējas pārbaudīt savus pilsoņus neatbilst ASV drošības prasībām.