Donalda Trampa negaidītā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās bija vēl viens apstulbinošs belziens Eiropas valdošajai elitei, kas nav attapusies no iepriekšējā sitiena – nesenā Lielbritānijas lēmuma pamest Eiropas Savienību. Daļa Eiropas valstu vadītāju pirms vēlēšanām atbalstīja Trampa sāncensi Hilariju Klintoni, kura atšķirībā no Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam glaimojošā miljardiera bija skaidri pateikusi, ka, viņai kļūstot par prezidenti, Savienotās Valstis arī turpmāk būs eiropiešu drošības garants. Pēc Trampa uzvaras viņiem nācās apsveikt jaunievēlēto ASV prezidentu, bet no atsevišķām galvaspilsētām izskanējuši rezervēti viedokļi par to, vai arī turpmāk transatlantiskās saites būs tikpat ciešas kā līdz šim.
Paradoksāli, bet Trampa panākumi Eiropas politiskajam establišmentam lielākas raizes var sagādāt pašu mājās, jo notikumi Atlantijas okeāna otrā krastā (un arī Brexit) ir spārnojuši pēdējos gados visā kontinentā uzplaukušos populistiskos spēkus, kas sakās cīnāmies pret "sapuvušo sistēmu" un sola atgūt it kā zaudēto valstu suverenitāti.
Tuvākā gada laikā vairākās Rietumeiropas valstīs vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, un tā būs iespēja šiem dumpiniekiem atņemt balsis tradicionālajām varas partijām, kas lielā mērā vainojamas pie stagnējošās ekonomikas un nespējas ieviest nozīmīgas reformas.
Tramps pusotra gada laikā kopš sava paziņojuma, ka pretendēs uz ASV prezidenta amatu, vairākkārt kritizējis Eiropu. Viņš NATO ir nodēvējis par arhaisku organizāciju, pieprasījis eiropiešiem maksāt vairāk par amerikāņu militāro aizsardzību un ir sējis šaubas, vai nepieciešamības gadījumā ASV dotos palīgā sabiedrotajiem. No Eiropas politiķiem Tramps īpaši asi kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli par viņas imigrācijas politiku, kas varot sagraut Vāciju.
Viņa izteikumi šeit uztverti ar bažām, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka vairākums Eiropā valdošo politiķu labprātāk ASV prezidenta krēslā būtu redzējuši iesēžamies Klintoni. Tomēr 9. novembra rīts pienāca ar ziņu, ka uzvarējis ir Tramps, šokējot arī Eiropu. Vācijas kanclere Angela Merkele, sveicot Trampu, savā paziņojumā atgādināja par vērtībām, kas saista Vāciju un ASV: "Demokrātija, brīvība, cieņa pret likumu un cilvēku neatkarīgi no viņa izcelsmes, ādas krāsas, reliģiskās piederības, dzimuma, seksuālās orientācijas vai politiskās pārliecības."
"Es piedāvāju nākamajam ASV prezidentam Donaldam Trampam ciešu sadarbību, kas balstīta uz šīm vērtībām," piebilda Eiropas ietekmīgākā politiķe. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš jaunievēlēto Savienoto Valstu prezidentu iepriekš bija nodēvējis par «naida sludinātāju», brīdinājis, ka pēc Trampa ievēlēšanas ASV ārpolitika kļūs daudz neprognozējamāka. "Mums jāgatavojas situācijai, kurā Amerika arvien biežāk var pieņemt lēmumus vienatnē," sacīja ministrs. Viņa kolēģe aizsardzības ministre Urzula fon der Leiene, kura Trampa uzvaru nosaukusi par "milzīgu šoku", aicināja nākamo ASV prezidentu apzināties, ka NATO nav tirgus placis.
Francijas prezidents Fransuā Ollands, kurš pirms ASV prezidenta vēlēšanām bija atklāti atbalstījis Klintoni, paziņoja, ka Trampa uzvara "ievada neziņas pilnu laikposmu". Savukārt Francijas vēstnieks Savienotajās Valstīs Žerārs Aro nespēja valdīt emocijas, tās atklāti izpaužot ar ierakstu tviterī: "Šīs ir laikmeta beigas. Pēc Brexit un šī balsojuma viss ir iespējams. Pasaule sairst mūsu acu priekšā." Vēlāk diplomāts ierakstu gan dzēsa. Itālijas premjers Mateo Renci, kurš arī atbalstīja Klintoni, pēc Trampa uzvaras atzina, ka ir "pienākuši jauni laiki" Eiropas un ASV attiecībās. Arī ES vadītāji Briselē neslēpa, ka viņiem Trampa uzvara nav nekas tīkams. "Es neesmu priecīgs. Bet, no otras puses, – es ticu, ka ASV politiskā sistēma ir pietiekami stipra, lai tiktu galā ar tādu prezidentu kā Tramps," paziņoja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs. Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers izteicies, ka ES un ASV attiecības var pasliktināties, jo Tramps esot neizglītots jautājumos par Eiropu. Junkers kā piemēru minēja nākamā ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā sacīto, ka Beļģija ir neliels ciemats.
Vienlaikus virkne Eiropas politiķu priecājās par Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Ar dzeloņstiepļu žogiem pret imigrāciju karojošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Trampa uzvaru uzskatījis par pierādījumu, ka "demokrātija joprojām ir dzīva", savukārt promaskaviskais Čehijas prezidents Milošs Zemans priecājās, ka Savienotajās Valstīs pie varas nācis cilvēks, kurš "runā skaidri, dažreiz rupji, bet saprotami un izvairās no tā sauktā politkorektuma".
Kā viena no pirmajām Trampu pēc uzvaras apsveica Francijas galēji labējās partijas Tautas fronte vadītāja Marina Lepena, kura sajūsminājās par "brīvās amerikāņu tautas" izvēli.
Trampa uzvarai aplaudēja arī Eiropas labējie ultraradikāļi. Grieķijas neonacistu partija Zelta rītausma paziņoja, ka ir sākušās "dižas globālās pārmaiņas", kas turpināšoties ar nacionālistu nākšanu pie varas Eiropas valstīs. Pagājušajā sestdienā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā aptuveni 600 cilvēku piedalījās gājienā, ko rīkoja atklāti rasistiskus un antisemītiskus uzskatus propagandējošā Ziemeļvalstu pretošanās kustība. Pasākuma laikā viens no kustības vadoņiem sanākušajiem sacījis, ka Trampa uzvara esot zīme pasaules revolūcijas sākumam, vēsta portāls TheLocal.se.
Viens no kvēlākajiem Trampa atbalstītājiem Eiropā – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas pagaidu vadītājs Naidžels Farāžs, kurš aktīvi mudināja britus balsot par izstāšanos no ES, – pat pamanījās aizdoties uz ASV, lai klātienē apsveiktu savu draugu Donaldu ar kļūšanu par prezidentu.
Visu rakstu par politiķiem, kurus visā pasaules iedvesmojusi un aizkustinājusi Donalda Trampa uzvara, lasiet 17.novembra žurnālā SestDiena!