ASV kontaktos ar Krieviju nav panākta kopīga izpratne par to, kā notiks Sīrijas valdības spēku operācija pret nemierniekiem Idlibas provincē, uzturoties vizītē Izraēlā, ziņu aģentūrai Reuters sacīja Boltons.
Viņš gan brīdināja, ka ķīmisko un bioloģisko ieroču pielietošana ir nepieļaujama.
Trampa prezidentūras laikā administrācija apsver plānus par aiziešanu no Sīrijas, kur iepriekšējā ASV administrācija izvietojusi zināmu skaitu Savieno Valstu karavīru, kā arī sniegusi ierobežotu atbalstu kurdu nemierniekiem, neraugoties uz NATO sabiedrotās Turcijas iebildumiem.
Vaicāts, vai šie pasākumi tiks turpināti, Boltons bija izvairīgs, vien norādot, ka ASV klātbūtne ir mērķu noteikta.
"Mūsu intereses Sīrijā ir pabeigt Islāma valsts teritoriālā kalifāta iznīcināšanu un tikt galā ar joprojām pastāvošajiem "Islāma valsts" terorisma draudiem, un uztraukties par Irānas paramilitāro formējumu un regulāro spēku klātbūtni," viņš skaidroja. "Un šīs ir problēmas, kāpēc mēs tur esam palikuši."
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš tikās ar Trampu Helsinkos 16.jūlijā, sacījis Savienoto Valstu prezidentam, ka Maskava nevar piespiest Irānu pamest Sīriju, norādīja Boltons.
"Bet viņš arī sacīja mums, ka viņa intereses un Irānas intereses nav gluži vienādas. Tāpēc mēs, saprotams, runāsim ar viņu par to, kādu lomu viņi var spēlēt," sacīja Boltons, kurš ar savu Krievijas kolēģi Nikolaju Patruševu tiksies ceturtdien Ženēvā.
"Mēs redzēsim, par ko mēs un citi var vienoties attiecībā uz Sīrijas konflikta atrisināšanu. Bet viens priekšnosacījums ir visu irāņu spēku izvešana atpakaļ uz Irānu," skaidroja Boltons.
Vašingtonai ir zināmas sviras sarunās ar Maskavu, jo "krievi tur šobrīd ir iestrēguši", norādīja padomnieks. "Un man nešķiet, ka viņi grib palikt tur iestrēguši. Man šķiet, ka viņu vētrainās diplomātiskās aktivitātes Eiropā norāda, ka viņi gribētu atrast kādu citu, piemēram, uzņemties izmaksu slogu par Sīrijas rekonstrukciju, kas viņiem varētu izdoties vai arī neizdoties."
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.