Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsver, ka šādi izteikumi ir tikai un vienīgi saistīti ar Igaunijas iekšpolitiku un tiem nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību. Turklāt vēl pagājušajā nedēļā Igaunijas kolēģis esot runājis par to, ka šim projektam būs liela nozīme Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanā. Jāatgādina, ka partija EKRE jau savos priekšvēlēšanu solījumos vēlētājiem solīja no minētā projekta atteikties.
Nevar iesaldēt
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, kas izveidots dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanai, izpilddirektors Agnis Driksna norāda, ka pat teorētiski kādai no Baltijas valstīm izstāties no Rail Baltica projekta ir tikpat kā neiespējami. Vispirms jau visi līgumi ir apstiprināti gan nacionālo parlamentu līmenī, gan saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Turklāt, ja kāda valsts no projekta vēlētos izstāties, tai būtu jāatmaksā visi projektā ieguldītie Eiropas Savienības (ES) līdzekļi. Taujāts, vai kāda valsts projekta īstenošanu var iesaldēt, Driksna atbild noliedzoši, uzsverot, ka, lai saņemtu ES finansējumu, ir stingri jāievēro visi ES noteikti termiņi. Amatpersona arī norāda, ka projektam ir jēga tikai tad, ja tajā piedalās visas trīs valstis.
Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš, lai arī EKRE izteikumus vērtē kā tīru populismu, tomēr uzsver, ka pie vainas zināmā mērā ir arī Igaunijas valdība, jo tā, līdzīgi kā Latvijas valdība, nav spējusi definēt, kāds būs Rail Baltica ekonomiskais pienesums pēc tā izbūves. "Pašlaik gan Latvijā, gan Igaunijā tiek runāts tikai par būvniecību. Taču nav precīzi pateikts, kā šī infrastruktūra tiks pārvaldīta, vai un kā ieguldījumi atmaksāsies un kā varēs pelnīt," skaidro Krūmiņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
oskars
Arnolds
kopsavilkums