Igaunijas drošības policija: Lielākos draudus drošībai rada Krievijas ārpolitika

Drošības policija uzskata, ka visticamākos un nopietnākos draudus konstitucionālajai kārtībai rada Krievijas agresīvā ārpolitika.

"Kremļa mēģinājumi vājināt ES (Eiropas Savienību) un sašķelt dalībvalstu sabiedrību, pastiprinot esošo spriedzi vai mākslīgi radot jaunu, runā paši par sevi," norādīts ziņojumā.

Tajā minēti trīs piemēri Kremļa radītajiem draudiem: manipulēšana ar jaunatni, mēģinājumi radīt spriedzi sabiedrībā saistībā ar pieminekļiem un piemiņas pasākumiem, kā arī centieni leģitimizēt Krimas okupāciju.

"Piemēri ietver vēstures propagandu un ietekmēšanas operācijas, kurās valdības kontrolētie Krievijas mediji tiek izmantoti kā ārpolitikas instruments," teikts ziņojumā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 2017.gada oktobrī konferencē "100 Krievijas revolūcijas gadi: Vienotība nākotnei" paziņoja, ka pastāv nepieciešamie priekšnosacījumi gados jaunu tautiešu tīkla izveidošanai ārvalstīs. Viņš arī norādīja uz ministrijas gatavību atbalstīt šāda tīkla izveidošanu, sacīts ziņojumā.

Igaunijas Drošības policija norāda, ka Lavrova paziņojums jāskata kontekstā ar diezgan vērienīgajiem pasākumiem, kas 2017.gada rudenī tika sarīkoti Krievijas tautiešiem un jauniešiem citās valstīs. Kremlis šajos pasākumos cer atrast jaunu aktīvistu paaudzi, kas sētu nesaskaņas ārvalstīs.

Krievija pievērš arvien lielāku uzmanību tam, lai izveidotu krieviski runājošu jauniešu tīklu ārpus Krievijas, secinājusi Igaunijas Drošības policija.

Ziņojumā sacīts, ka 2015.gadā tika paplašināti jauniešu pasākumi un ieviesti jauni formāti šādu pasākumu organizēšanai. Ietekmēšanas pasākumu centrā šādos gadījumos bieži ir Krievijas interpretācija par Otro pasaules karu, tostarp atbrīvotāju lomas piedēvēšana Sarkanajai armijai, un Krievijas ārpolitikas attaisnošana un slavēšana.

Pēdējos gados pasākumos izskanējuši arī aicinājumi atcelt sankcijas, ko Rietumi piemērojuši Krievijai par Krimas okupāciju, un sadarboties ar Krieviju cīņā pret terorismu.

"Maskava arī cenšas novērst krieviski runājošo jauniešu integrēšanos Igaunijas kultūrā un vērtību sfērā, lai nodrošinātos, ka jaunā paaudze spēj īstenot Kremļa šķeltniecisko politiku, un lai atrastu potenciālos jaunos aģentus Krievijas slepenajiem dienestiem. Šim mērķim (..) pasākumu organizatori vāc personiskus datus par dalībniekiem un viņiem tuviem cilvēkiem," teikts Igaunijas Drošības policijas ziņojumā.

Dokumentā norādīts, ka Krievija turpina izturēties pret saviem tautiešiem kā svarīgu instrumentu, ar kura palīdzību nodrošināt savu ietekmi kaimiņvalstīs, manipulējot ar viņiem un izliekoties par viņu interešu aizstāvjiem. Tomēr Krievijas amatpersonas ir nobažījušās, jo Krievijas politika nav pievilcīga jauniešiem Igaunijā, tādēļ politiskie aktīvisti parasti ir gados vecāki cilvēki, kuriem nav lielas popularitātes.