Arodbiedrības priekšsēdētājs Rēmo Voltri līdz šim notikušās sarunas raksturoja kā drīzāk vienpusējas, jo valdība nekādi neesot apliecinājusi savu vēlmi tajās patiešām piedalīties.
Viņš kritizēja valdības argumentu, ka skolotāju algas nemaz tik zemas neesot, lai gan skolotājiem jāstrādā pat dubulta slodze pedagogu trūkuma dēļ. "Tas ir apzināti maldinoši un ļoti neētiski. Tas ir tāpat kā teikt, ka, ja jums nepietiek naudas, lai nopirktu pārtiku ģimenei, jūs varat strādāt ne tikai dienā, bet arī naktī," sacīja Voltri.
Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvis atgādināja, ka skolotāji valdībai ir piedāvājuši dažādas iespējas, lai izpildītu vēlēšanās tautai dotos un koalīcijas līgumā saskaņotos solījumus. "Mēs labi apzināmies valsts budžeta stāvokli, taču tas ir prioritāšu jautājums. Mēs vēlamies no valdības ilgtermiņa plānu, un esam izteikuši priekšlikumus, lai panāktu vienošanos par skolotāju algām 2024.-2027.gadam," uzsvēra arodbiedrības līderis.
"Es neatkārtošu to, ko pēdējos mēnešos daudzi uzņēmēji, akadēmiķi un sabiedriskie darbinieki ir publiski pauduši valdībai par algu krīzi izglītībā. Tās būtība slēpjas tur, ka, ja turpināsies pašreizējā skolotāju izdegšana, viņu atlaišana un jaunās paaudzes trūkums, ļoti cietīs gan Igaunijas iedzīvotāju dzīves līmenis, gan drošība, un neveiksmi cietīs plāns par vienotu izglītību igauņu valodā," piebilda EHL priekšsēdētājs.
Lai pievērstu uzmanību problēmas nopietnībai, 10. novembrī, visā Igaunijā notiks skolu skolotāju un bērnudārzu pedagogu brīdinājuma streiks, kas ilgs vienu stundu. Streiks notiks no plkst. 9.00 līdz 10.00 skolās un no plkst. 8.00 līdz 9.00 bērnudārzos. Skolēnu labsajūtas un drošības labad visām izglītības iestādēm tajā dienā ieteicams sākt darbu vēlāk - pēc brīdinājuma streika beigām.
Voltri aicināja brīdinājuma streikam pievienoties arī arodbiedrībā neesošos pedagogus.
Pēc viņa teiktā, skolotāju brīdinājuma streiks noteikti sagādās neērtības vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku un liks viņiem mainīt savu ikdienu.
Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrība ir lielākā skolotāju un citu izglītības darbinieku pārstāvības organizācija un arodbiedrība Igaunijā. EHL piedalās sarunās par līgumiem starp izglītības iestādēm un pašvaldībām, kā arī darba samaksas, darba apstākļu un citu jautājumu risināšanā. EHL pārstāv skolotāju intereses sarunās ar valdību par darba samaksas jautājumiem.
EHL valdības piedāvāto skolotāju algu palielinājumu nākamajam gadam uzskata par nepietiekamu un tādēļ lūgusi valsts vidutāju apspriest iespējamos risinājumus, tostarp ģenerālstreiku.
Skolotāji ir gatavi atcelt streiku, ja minimālā pedagogu alga nākamgad tiks palielināta par 8% vai mazāk, ja tiks galīgi panākta vienošanās par konkrētu algu palielinājumu turpmākajiem gadiem.
Arodbiedrība ir pieprasījusi skolotāju minimālās algas celšanu nākamgad par 11%. Izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa valdībai ierosinājusi nākamgad skolotāju algas celt par 8%, tomēr nākamā gada valsts budžeta veidošanas sarunās valdība nolēmusi minimālo skolotāju algas likmi celt par 1,77% jeb 31 eiro mēnesī.
EHL vēlas, lai nākamgad skolotāju minimālās algas likme Igaunijā ir1950 eiro mēnesī. Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka 2023.gadā skolotāju atalgojuma minimālā likme ir 1749 eiro mēnesī, kas ir par 23,9% vairāk salīdzinājumā ar 1412 eiro 2022.gadā.
Septembrī Igaunijas valdība vienojās par nākamā gada budžeta projektu, kurā no valsts sektora darbiniekiem nākamgad algas pieaugums gaidāms tikai skolotājiem, kamēr policistu un glābēju algas nākamgad netiks celtas.