Pildot BJVP prezidējošās valsts pienākumus, Latvija fokusējās uz reģionam nozīmīgu un praktisku projektu īstenošanu Latvijai prioritārās jomās - reģiona sabiedrības drošība; ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas; kultūras mantojums.
Latvijas prezidentūras BJVP koordinējošo lomu uzņēmās ĀM, kuras vadībā notika sešas BJVP valstu Ārlietu ministriju vecāko amatpersonu komiteju sanāksmes. Latvijas nozaru ministriju un padotības iestāžu pārstāvji prezidentūras gada laikā vadīja un organizēja BJVP darba un ekspertu grupu sanāksmes. Vienlaikus Latvija prezidēja arī tādos reģiona attīstībai nozīmīgos formātos kā Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma komitejā, Baltijas jūras reģiona telpiskās plānošanas un attīstības komitejā, sadarbības formātā“VASAB-Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai, Baltijas jūras valstu arodbiedrību sadarbības tīklā BASTUN.
Latvijas prezidentūras BJVP noslēdzošā sanāksme noritēja 3. jūnijā Jūrmalā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) vadībā. Sanāksmes noslēgumā BJVP dalībvalstu ārlietu ministri un augstie pārstāvji pieņēma divus Latvijas prezidentūras vadībā tapušus dokumentus – Jūrmalas deklarāciju un BJVP reformu rīcības plānu 2018–2020. BJVP reformu rīcības plāna īstenošanu plānots pabeigt nākamajā BJVP prezidentūrā, kas no šī gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam noritēs Dānijas vadībā.
ĀM izsaka pateicību nozaru ministrijām un to padotības iestādēm, BJVP sekretariātam Stokholmā un citiem partneriem par lielisko sadarbību un augsti profesionālo ieguldījumu Latvijas prezidentūras BJVP prioritāšu un aktivitāšu sekmīgā īstenošanā.
ak vai
jautājums
Uldis