Viņi aizturēti lietā, kurā tiek izmeklēta liela apmēra korupcija, uzpirkšana, tirgošanās ar ietekmi, īpašuma izšķērdēšana un dokumentu viltošana. Lietu izmeklē Īpašās izmeklēšanas dienests un Ģenerālprokuratūra.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, Sutkus tiek turēts aizdomās par to, ka, veicot savus pienākumus Biznesa konfederācijā un pārstāvot tās biedrus, kā arī citu biznesa subjektu intereses, izmantojot savu amatu, stāvokli sabiedrībā, sakarus un citu ietekmi, domājams, saņēmis nelikumīgu finansiālu atlīdzību par to, ka ietekmējis biznesa subjektiem svarīgu tiesisko aktu pieņemšanu. Tāpēc varēja pieaugt nodokļu apmērs, ko maksā visi nodokļu maksātāji.
Saistībā ar šīs lietas izmeklēšanu otrdien visā Lietuvā tiek veiktas apmēram 70 kratīšanas personu dzīvesvietās un darba vietās.
Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis preses konferencē sacīja, ka "rodas pamatoti jautājumi par to, ka varēja tikt nodarīts kaitējums visai valstij, valsts budžetam, un tikt palielināts nodokļu slogs visiem Lietuvas pilsoņiem".
Savukārt Īpašās izmeklēšanas dienesta direktors Žīdrūns Bartkus teica, ka noziegumi, par kuriem tiek turēti aizdomās aizturētie, ir saistīti ar lobiju darbību.
"Notika nelikumīga lobēšana. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka notikusi iedzīvošanās no lobiju darbības, ietekmējot to vai citu lēmumu pieņemšanu, ne tikai likumdošanas procesā," sacīja Bartkus.
Viņš norādīja, ka Biznesa konfederācijas un Banku asociācijas vadītājiem nav aizliegts nodarboties ar lobēšanu, tomēr šoreiz, iespējams, lobēšana pārvērtusies ietekmes tirgošanā.
"Viņi drīkstēja to darīt, taču šajā izmeklēšanā mēs redzam, ka līnija starp likumīgu lobēšanu un ietekmes tirgošanu ir ļoti šaura, šajā gadījumā, iespējams, likumīga lobēšana pārvērtusies ietekmes tīrgošanā," sacīja Īpašās izmeklēšanas dienesta vadītājs.
Pēc viņa teiktā, ir aizdomas, ka Sutkus varēja ietekmēt ne tikai Seima deputātus, bet arī lēmumu pieņemšanu citās institūcijās, taču nav pierādījumu, ka Seima deputāti būtu piedalījušies nelikumīgās darbībās.
Bartkus teica, ka izmeklēšanas uzdevums ir noskaidrot Sutkum piederošu 400 000 eiro izcelsmi.
"Šodien mēs noskaidrojam apmēram 400 000 eiro izcelsmi. Pagaidām vēl par agru konstatēt, ka visa šī summa iegūta ar nelikumīgu darbību, tomēr tās izcelsme tiek pārbaudīta," sacīja Īpašās izmeklēšanas dienesta vadītājs.
"Tas nav kukulis, norēķinoties par kādu pakalpojumu. (..) Runa ir par naudu, kas tā vai citādi pieder Valdam Sutkum," norādīja Bartkus.
Zalatorjus tiek turēts aizdomās par dalību noziedzīgās shēmas vairākās epizodēs.
"Viņam bija iespēja darboties kā lobistam [Banku] asociācijas vārdā, to viņš arī darīja, aizstāvot banku intereses, taču, vēršoties pie Biznesa konfederācijas prezidenta, tika iesaistīts iespējamā noziedzīgā shēmā," sacīja Bartkus.
Starp likumprojektiem, kuru dēļ, iespējams, notikusi nelikumīga ietekmēšana, ir pagājušā gada beigās izskatītā šā gada valsts budžeta projekta likumu pakete, likumi par īpašuma un banku peļņas nodokli, norāda tiesībaizsardzības institūcijas.
"Kad mēs runājam par Mantu Zalatorju, mēs nosaucam pagājušā gada beigās Seimā izskatīto likumprojektu saistībā ar banku aplikšanu ar nodokļiem," teica Bartkus.
Atbilstoši parlamenta pagājušā gada beigās pieņemtajam likumam no šī gada banku peļņas nodoklis paaugstināts no 15% līdz 20% bankām, kuru gada peļņa ir vismaz divi miljoni eiro, un šī paaugstinātā likme ir spēkā trīs gadus un attiecas uz banku 2020.-2022.gada peļņu.
Likumprojekta izskatīšanas laikā Seimā netika diskutēts par to, kāpēc paaugstinātā nodokļa likme būs spēkā tikai trīs gadus, tas nebija paskaidrots arī likumprojekta pavaddokumentā. Viens no likumprojekta iniciatoriem, Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Viļus Ažuols no valdošās Zemnieku un zaļo savienības vēlāk teica, ka trīs gadu termiņu ierosinājusi Finanšu ministrija.
Zalatorjus tolaik noliedza, ka Banku asociācija būtu vienojusies ar Seima deputātiem par to, ka nodokļa likme tiks paaugstināta tikai uz trīs gadiem.
Īpašās izmeklēšanas dienesta vadītājs arī teica, ka četri pārējie aizturētie ir "biznesa pasaules pārstāvji".
Sutkus ir Lietuvas Biznesa konfederācijas prezidents kopš 2010.gada. Iepriekš viņš strādājis Lietuvas Rūpnieku konfederācijā, Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamerā, koncernā Achemos grupe un inžnierrisinājumu kompānijā Fima. Vēl Sutkus bijis koncerna MG Baltic korporatīvo jautājumu direktors un kādreizējā prezidenta Rolanda Paksa padomnieks ekonomikas jautājumos.
Zalatorjus vada Lietuvas Banku asociāciju kopš 2017.gada. Kopš 2018.gada viņš vienlaikus ir Lietuvas Rūpnieku konfederācijas viceprezidents.
Ziņa papildināta ar 11.-13. un 16.-20.rindkopu
Ass
P.
oskars