Sirēnas paredzēts ierīkot Viļņas pilsētā un rajonā, kā arī Širvintu un Šalčininku rajonos - kopumā 150 apdzīvotās vietās, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap kaimiņvalsts spēkstaciju.
Sirēnu ierīkošana iekļauta Lietuvas valdības programmas īstenošanas pasākumu plānā, kas tika nodots atklātībai pagājušajā nedēļā. Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta direktora vietnieks Jūris Targonsks, tas izmaksās līdz trim miljoniem eiro.
"Kamēr pie mums darbojās Ignalinas atomelektrostacija, ap to arī bija izveidota blīvāka brīdināšanas sistēma. Ņemot vērā, ka [Astravjecas] AES atradīsies netālu no robežas un iespējamās iedarbības zona skars mūsu teritoriju, gatavosimies iedzīvotāju brīdināšanai," viņš norādījis.
Pēc Targonska teiktā, aptuveni 60 000 eiro, kas vajadzīgi projektēšanai, atrasti no departamenta iekšējām rezervēm, bet turpmākais būs atkarīgs no politiķu gribas.
Viņš norādījis, ka sirēnas brīdinātu cilvēkus gan par radioloģisko apdraudējumu, gan vienkāršākās situācijās - ugunsgrēka, stipra vēja vai citos gadījumos. Tās tiktu integrētas vienotajā brīdināšanas sistēmā, kas informē iedzīvotājus par iespējamajām briesmām mobilajās īsziņās, bet vajadzības gadījumā - arī ar sabiedrisko raidorganizāciju starpniecību.
Ugunsdzēsības un glābšanas departaments cer pabeigt sirēnu ierīkošanu jau līdz Astravjecas AES atklāšanai.
"Līdzekļus sirēnu atjaunošanai mēs lūdzam jau vairākus gadus. Visā Lietuvā tāds projekts izmaksātu pārāk dārgi, tādēļ mēs, zinot situāciju ar Astravjecu, no visa kopējā projekta nodalījām atsevišķu daļu - dažas pašvaldības, kas iekļaujas Astravjecas zonā," skaidrojis Targonsks.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvu satrauc informācija par vairākiem incidentiem AES būvniecības gaitā un neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta cilvēku evakuācija no Viļņas iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Astravjecas AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitassabiedrība Atomstrojeksport. Paredzēts, ka šajā spēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Pirmo no tiem plānots iedarbināt 2019.gadā un otro - 2020.gadā.