Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Lietuvas prezidents par premjerministri iecēlis Ingrīdu Šimonīti

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstīja dekrētu, ar kuru iecēla parlamenta deputāti Ingrīdu Šimonīti premjerministra amatā, ziņo prezidenta preses dienests.

Lietuvas Seims otrdien apstiprināja jaunās konservatīvo un liberāļu valdošās koalīcijas izvirzīto Šimonītes kandidatūru premjerministra amatam.

Par kandidatūras apstiprināšanu nobalsoja 62 deputāti, pret bija desmit, bet 41 deputāts atturējās.

19.novembrī Nausēda bija iesniedzis Šimonītes kandidatūru parlamentam apstiprināšanai.

Pēc iecelšanas Šimonītei 15 dienu laikā jāizveido valdība un jāsaņem prezidenta apstiprinājums ministru kabineta sastāvam, kā arī jāprezentē jaunā valdība un tās programma apstiprināšanai parlamentā.

Valdība saņem pilnvaras sākt darbu, ja programmu balsojumā atbalsta Seima sēdē klātesošo deputātu vairākums.

Premjera amatam Šimonīti izvirzīja jaunā valdošā koalīcija, ko izveidojušas līdz šim opozīcijā bijušās konservatīvā partija Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti un divas liberālās partijas - Liberāļu kustība un Brīvības partija.

Lietuvas parlamentā, kurā ir 141 deputātu vieta, tās oktobrī notikušajās Seima vēlēšanās ieguvušas kopumā 74 mandātus.

Bezpartijiskā Šimonīte, kas ir 46 gadus veca, vēlēšanās bija konservatīvo saraksta līdere un premjera amata kandidāte. Viņa ieguvusi bakalaura grādu biznesa administrācijā Viļņas Universitātē un maģistra grādu biznesa administrācijā Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Sabiedrības uzticēšanos un simpātijas Šimonīte savulaik iemantoja kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre no 2009. līdz 2012.gadam, vēlāk bija Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, 2016.gadā tika ievēlēta Seimā, bet pērn notikušo Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Nausēdam.

Šimonīte 18.novembrī nosauca gandrīz visus topošās valdības ministru amatu kandidātus.

No konservatīvajiem darbam valdībā tiek virzīti partijas līderis Gabrieļus Landsberģis ārlietu ministra amatam, vēsturnieks un ilggadējais Seima deputāts Arvīds Anušausks aizsardzības ministra amatam, ilggadējā Seima deputāte Agne Bilotaite iekšlietu ministra amatam, Seima deputāte Gintare Skaiste finanšu ministra amatam, bijušais ekonomikas ministrs Daiņus Kreivis enerģētikas ministra amatam, bijušais valsts kontrolieris Arūns Duļķis veselības ministra amatam, bijusī Kauņas Tehnoloģiju universitātes rektora vietniece Jurgita Šugždiniene izglītības ministra amatam un Seima deputāte un bijusī konservatīvās partijas izpildsekretāre Monika Navickiene sociālās aizsardzības ministra amatam.

Liberāļu kustības kandidāti ir bijušais Klaipēdas mēra vietnieks Simons Kairis kultūras ministra amatam un Seima deputāts Simons Ģentvils vides ministra amatam.

Brīvības partijas priekšsēdētāja Aušrine Armonaite pretendē uz ekonomikas un inovāciju ministra amatu, šīs partijas kandidāti darbam valdībā ir arī bijušais tirgus izpētes kompānijas Euromonitor International analītiķis Kaspars Adomaitis satiksmes ministra amatam un cilvēktiesību lietu juriste Evelīna Dobrovoļska tieslietu ministra amatam.

Otrdien pirms balsojuma Seimā Šimonīte paziņoja žurnālistiem, ka zemkopības ministra amata kandidāte ir Zemkopības ministrijas kanclere Daļa Miņataite. Līdz ar to Šimonīte ir nosaukusi visus ministru amatu kandidātus.

Jaunā valdība nomainīs premjerministra Sauļus Skverneļa vadīto ministru kabinetu, kuru veido centriskā Zemnieku un zaļo savienība un Sociāldemokrātu darba partija.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits