Rite pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kas notika militārajā bāzē Ruklā, sacīja, ka NATO ir jāturpina pildīt savas saistības alianses austrumu dalībvalstīs, kurus satraukusi Krievijas agresija Ukrainā.
"Es domāju, ka tas, ko mēs te darām, ir ļoti nozīmīgi. Nekas neliecina, ka drošības situācija Austrumeiropā un arī dienvidu flangos sāktu uzlaboties, tādēļ mums jāturpina pildīt savi pienākumi," kopīgā preses konferencē ar Grībauskaiti paziņoja Rite.
Viņš sacīja, ka pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Krimu un sāka atbalstīt kaujinieku bandas Austrumukrainā, Maskavas ārpolitika kļuvusi arvien agresīvāka.
2014.gada jūlijā netālu no Doņeckas tika notriekta Malaizijas lidmašīna, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Lidaparātā atradās gandrīz 300 pasažieru, galvenokārt Nīderlandes pilsoņi.
Nīderlandes vadītā Apvienotā izmeklēšanas grupa (JIT) pagājušajā gadā secināja, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti "Buk", kas Ukrainā tika ievesta no Krievijas un palaista no Maskavas atbalstīto teroristu bandu kontrolētās teritorijas.
Lai nomierinātu Krievijas agresijas satrauktās Austrumeiropas valstis, NATO šogad izvietoja daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas katrā Baltijas valstī un Polijā.
Rite un Grībauskaite apsprieda arī nākammēnes gaidāmās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad 2017", kas norisināsies tuvu Lietuvas robežai.
"Mācībām ir milzīga ietekme. Tās ir ļoti lielas, milzīgas. (..) Būdamas šāda mēroga, tās tikai izceļ NATO nepieciešamību būt šeit un palīdzēt mūsu lietuviešu partneriem," sacīja Rite.
Grībauskaite uzsvēra, ka septembrī notikušās mācības bijušas agresīvas un mērķētas pret rietumiem, piebilstot, ka Lietuva izmantos Baltkrievijas uzaicinājumu un nosūtīs savas amatpersonas novērot šos manevrus.
Rite arī tikās ar Ruklā dislocētajiem Nīderlandes karavīriem, kas dien NATO bataljonā.
Baltijas lideriem