Līgums stāsies spēkā no brīža, kad Baltijas elektroenerģijas sistēmas tiks sinhronizētas ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu, kas plānota 2025.gada 9.februārī.
Vienlaikus Latvijā šonedēļ piegādāts noslēdzošais - devītais no Baltijā plānotajiem "Siemens Energy" izgatavotajiem sinhronajiem kompensatoriem sistēmas drošumam.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka šonedēļ Rīgas ostā izkrauts trešais sinhronais kompensators Latvijai, kas ir būtisks solis ceļā uz Baltijas valstu energosistēmas sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu.
"Strādājot ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmas operatoriem pie Baltijas sinhronizācijas projekta īstenošanas, mēs vēlamies turpināt ciešu partnerību arī turpmākā Baltijas valstu energosistēmu koordinētā vadībā un tehniskajā attīstībā," pauž Junghāns.
Baltijas sistēmas darbības reģiona operatīvās darbības līgums nosaka Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru tiesības un pienākumus saistībā ar Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhrono darbību ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu. Šis līgums parakstīts ar mērķi veicināt un nodrošināt pārvades sistēmu operatoru sadarbību, lai nodrošinātu uzticamu darbību, optimālu pārvaldību un Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu tehnisko attīstību.
Atbilstoši Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) informācijai, Baltijas sistēmas darbības reģions ir viens no pieciem sistēmas darbības reģioniem. Citi ir Ziemeļvalstu, Centrāleiropas, Dienvidaustrumeiropas un Dienvidrietumeiropas reģioni.
Vēl patlaban Latvija, Igaunija un Lietuva darbojas IPS/UPS sistēmā, kur elektroenerģijas frekvenci centrālizēti kontrolē Krievija. Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ļaus nodrošināt neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā, norāda AST pārstāvji.
Tāpat kompānijā norāda, ka sinhronizācija uzlabos Eiropas Savienības (ES) pārvades sistēmu savstarpējo savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem. Tā arī veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunās un pārbūvētas augstsprieguma gaisvadu līnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā.
Sinhronizāciju atbalsta ES ar kopējo "CEF Energy" finansējumu aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts līdz 75% no projekta attiecināmajām izmaksām. Investīcijas sinhronizācijas projekta īstenošanai Latvijā būs 500 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 300 miljonus eiro veido AST no ES struktūrfondiem piesaistītais finansējums - no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un Atveseļošanas un noturības mehānisma "RePowerEU" finansējums.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.