Kā žurnālistiem sacījis Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis, izvirzot šo jautājumu, Baltijas valstis "daudzkārt atdūrušās kā pret sienu".
"Iespējams, mums sev jāizvirza tādi mērķi, kurus varam sasniegt," viņš izteicies.
Līdzīgu attieksmi pret šo jautājumu paudis arī Igaunijas Rīgikogu spīkers Eiki Nestors.
"Neesmu pārliecināts, ka šai jautājumā var notikt kaut kas īpaši pozitīvs," viņš sacījis.
Savukārt Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādījusi, ka šai jautājumā pašām Baltijas valstīm vispirms būtu jāvienojas savā starpā.
Kā oktobra vidū paziņoja Igaunijas Tieslietu ministrija, saskaņā ar īpašas komisijas veiktām aplēsēm padomju okupācija Igaunijai nodarījusi kaitējumu, kas lēšams 1,2 miljardos eiro.
Lietuvā nesen uzsākta pētījuma dati atspēko apgalvojumus, ka pirmajā padomju okupācijas desmitgadē Lietuva no Padomju Savienības budžeta it kā saņēmusi vairāk, nekā tajā iemaksājusi, bet šis pētījums pagaidām nav pabeigts.
Arī Latvijas eksperti aplēsuši, ka laikposmā no 1946. līdz 1990.gadam 18% Latvijas budžeta ieņēmumu nodoti Padomju Savienībai, tātad Latvija faktiski bijusi PSRS donore.
Aplēsts arī, ka Lietuva okupācijas laikā ik gadus aptuveni 5-6% no sava budžeta atvēlējusi PSRS budžetam, savukārt tie PSRS līdzekļi, kas tika pārdalīti Lietuvai, pēckara gados lielā mērā tikuši novirzīti militārajām struktūrām, kas karoja pret Lietuvas nacionālajiem partizāniem.
ja sēdēs kā baznīcā rokas salikuši
Genadij
Pienāks tā diena