"Tas ir reālistiski. Tomēr es nedomāju, ka mums vajadzētu to izpildīt par katru cenu, kaitējot mūsu pašu interesēm," Skvernelis otrdien sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.
"Es neatkāpjos no savas pozīcijas, ka neviena no pārvietotajām personām nevar apdraudēt valsts drošību. Nevar būt mākslīga mehāniska pārvietošana," viņš teica.
Lietuvas premjerministrs noraidīja satraukumu par to, ka Lietuvu atstājušie bēgļi tuvākajā laikā varētu tikt nosūtīti atpakaļ uz Lietuvu. Viņš uzsvēra, ka valsts ir gatava viņu uzņemšanai.
"Dabiski, ka cilvēki, kas ir devušies prom, tiks nosūtīti atpakaļ. Tam nevajadzētu kļūt par finansiālu vai loģistikas nastu, jo šie cilvēki atbilstoši kvotas sistēmai ir pārvietoti pie mums," klāstīja Skvernelis.
Lietuvas premjerministrs pauda cerību, ka Sociālās drošības un darba lietu ministrijas modelis, kas paredz bēgļu tiešu pārvietošanu uz Lietuvas pašvaldībām, neievietojot viņus Bēgļu uzņemšanas centrā Ruklā, palīdzēs veiksmīgāk viņus integrēt.
"Tomēr šis modelis nevienai pašvaldībai netiks uzspiests," uzsvēra Skvernelis.
Jau vēstīts, ka Vācijas migrācijas dienesti ir informējuši Lietuvu par plāniem nosūtīt atpakaļ vienu bēgli, kurš gan vēl nav ieradies Lietuvā, bet nevalstiskās organizācijas, kas atbild par bēgļu integrāciju, norāda, ka tas varētu būt brīdinājums, ka Vācija gatavojas nosūtīt atpakaļ uz Lietuvu arī citus bēgļus.
Eiropas Savienības (ES) bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanas programma paredz, ka līdz septembrim Lietuvai jāuzņem 1105 bēgļus un patvēruma meklētājus. Lietuvas Migrācijas departamenta sniegtā informācija liecina, ka kopš 2015.gada septembra valstī ieradušies 262 bēgļi un patvēruma meklētāji, no kuriem tikai daži desmiti cilvēku joprojām dzīvo Lietuvā, bet ap 180 cilvēkiem devušies uz citām valstīm. Aizbraukušie mēnesi pēc došanās projām zaudē Lietuvā piešķirtos pabalstus.