Intervijā laikrakstam "Financial Times" Šimonīte norādīja, ka viņai ir "parlamenta atļauja nosūtīt karavīrus uz Ukrainu ar apmācību mērķi". Kā teica Lietuvas valdības vadītāja, pagaidām Kijiva tādu palīdzību nav lūgusi.
Šimonīte atzina, ka Krievija noteikti to vērtētu kā provokāciju, tomēr uzsvēra, ka, "ja mēs vienmēr domātu par Krievijas atbildi, tad mēs nevarētu neko nosūtīt. Katru otro nedēļu ir dzirdams, ka kaut kas novedīs pie kodolkara".
Kā teica Lietuvas premjerministre, Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai, piemēram, elektrostacijām, skolām un slimnīcām. "Krievija cenšas panākt jaunu bēgšanas no Ukrainas vilni, jo cilvēkiem nebūs pamata komunikāciju un pakalpojumu," brīdināja Šimonīte.
Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 4,2 miljoni bēgļu no Ukrainas, tomēr, karam turpinoties trešo gadu, daudzās Eiropas valstīs tiek kritizēta palīdzība ukraiņiem.
Šimonīte arī precizēja ziņas, ka Lietuva palīdzētu Ukrainai atgūt iesaucamā vecuma vīriešus. "Mēs neorganizēsim ukraiņu vīriešu deportāciju un nemeklēsim viņus valstī, jo tas būtu nelikumīgi," sacīja Šimonīte, piebilstot, ka ES viņiem ir garantējusi aizsardzību līdz 2025.gada martam.
Tomēr tiem, par kuriem Kijiva sniegs pierādījumus, ka viņš ir izvairījies no militārā dienesta, var tikt liegta pastāvīgā uzturēšanās vieta, sacīja Šimonīte. Viņa pauda vēlmi "palīdzēt Ukrainai, lai tai būtu potenciāls atjaunot savus bruņotos spēkus un dot atpūtu cilvēkiem, kuri jau ilgu laiku karo.