ASV varasiestādes izvirzījušas apsūdzības BNP Paribas par ASV pret Irānu, Sudānu, Kubu un Mjanmu noteikto sankciju režīmu pārkāpšanu.
ASV Tieslietu ministrija norāda, ka BNP Paribas laika periodā no 2004. līdz 2012.gadam apzināti noslēpa tūkstošiem darījumu ar Irāku un Sudānu, kā arī ar Kubu un Mjanmu, ko ministrijas amatpersonas nodēvējušas par "sarežģītu un plašu shēmu", kā arī nopietnu ASV likumu pārkāpumu.
Tādējādi BNP Paribas saņēmusi rekordlielu sodu par šādu nodarījumu.
Tieslietu ministrija BNP Paribas lietu nodēvējusi par lielāko soda naudas gadījumu ekonomisko sankciju jautājumā, kā arī lielāko soda naudu, kas piemērota bankai.
ASV ģenerālprokurors Ēriks Holders norādīja, ka BNP Paribas pielika nopietnas pūles, lai noslēptu aizliegtus darījumus, slēptu šo darījumu pēdas un maldinātu ASV institūcijas.
Šie bankas pārkāpumi palīdzējuši valstīm, kas iesaistītas terorismā un tiek apsūdzētas cilvēktiesību pārkāpšanā.
BNP Paribas piekritusi atzīt savu vainu sazvērestībā ar mērķi pārkāpt sankciju režīmu, tādējādi kļūstot par pirmo banku, kas atzīst savu vainu šādā nodarījumā.
Atzīstot savu vainu un maksājot sodu, BNP Paribas arī piekritusi atbrīvot no darba 13 bankas darbiniekus.
Jūnija beigās no amata atkāpās arī BNP Paribas izpilddirektors.
Sagaidāms, ka šai soda naudai būs būtiska ietekme uz BNP Paribas darbības rezultātiem.
Tomēr Francijas banku regulators ACPR pauž viedokli, ka BNP Paribas rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai pārdzīvotu šo triecienu.