"Man ir grūti atrast racionālu izskaidrojumu pastāvīgajai Latvijas vadības naidīgajai rīcībai. Abhāzijas vēsturē nav notikumu, kas varētu radīt tik ļoti negatīvu attieksmi pret Abhāziju," pirmdien Suhumi tiekoties ar KVN komandu, teica Gvindžija.
Viņš uzsvēra, ka "Abhāzija ik gadu uzņem vairāk nekā tūkstoš sezonālo darbu veicēju no šīs nabadzīgās Eiropas valsts, kuri ik mēnesi sūta mājās naudu, lai nodrošinātu savas ģimenes dzimtenē".
"Šī situācija nav nekas cits, kā politiskais farss: šī jau nav pirmā atklātā Latvijas varas iestāžu, kas rīkojas pēc Gruzijas norādījumiem, naidīgā rīcība attiecībā pret Abhāziju," norādīja separātiskās republikas ārlietu ministrs.
"Atteikums izsniegt vīzas mūsu komandai ir apzināts kultūras sadarbības ierobežojums un pilnībā ir pretrunā ar Eiropas Savienības stratēģiju "iesaistīšana bez atzīšanas", tādēļ Abhāzijas puse var pārskatīt turpmāku sadarbību ar Eiropas institūcijām, kas virza šo stratēģiju," klāstīja ministrs.
Komanda Nartas no Abhāzijas jau vairākkārt ir uzvarējusi KVN turnīros Jūrmalā un nekad iepriekš komandas dalībniekiem nav bijušas problēmas ne Latvijā, ne citās valstīs, norāda Abhāzijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla, bet Abhāziju - arī Vanuatu. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.