Spītējot tam, ap 20 sievietēm vakar bija pulcējušās retā protestā Afganistānas galvaspilsētas Kabulas ielās, aicinot starptautisko sabiedrību aizstāvēt afgāņu sievietes, vēsta AFP.
Talibu valdība pēc nākšanas pie varas 2021. gadā ir izvēlējusies sekot tādai islāma likumu interpretācijai, kas stingri ierobežo meiteņu un sieviešu tiesības.
"Ir nomācoši pieredzēt viņu metodiskos, apzinātos un sistemātiskos centienus izstumt afgāņu sievietes un meitenes no sabiedriskās sfēras," vakar paziņoja ANO misijas Afganistānā vadītāja Roza Otunbajeva. Viņa arī uzsvēra, ka šie ierobežojumi ir "milzīgs pašievainojuma nodarījums" valstij laikā, kad Afganistāna piedzīvo vienu no pasaules lielākajām humanitārajām un ekonomiskajām krīzēm.
Talibu valdība ir padzinusi sievietes no gandrīz visiem amatiem valsts pārvaldē vai arī maksā viņām niecīgu daļu no kādreizējās algas, lai tikai viņas paliktu mājās. Sievietēm ir aizliegts apmeklēt parkus, atrakcijas, sporta klubus, publiskās pirtis un uzlikts par pienākumu nosegt ķermeni sabiedrībā, ideālajā variantā – ar burku.
Vislielāko sabiedrības daļu skāruši ierobežojumi izglītības pieejamībā, jo valdība ir aizliegusi meitenēm un sievietēm iegūt vidējo un augstāko izglītību. Tas jau radījis risku, ka drīz pietrūks profesionāļu tādās sfērās kā, piemēram, veselības aizsardzība, kur sievietēm vēl atļauts strādāt.
Dažas sievietes ir centušās protestēt pret aizliegumiem, riskējot ar aizturēšanu, vardarbību un sociālo stigmatizāciju, taču varasiestādes parasti šādus protestus momentāli izdzenā.
AlJazeera.com vēsta, ka saskaņā ar UNESCO datiem pašlaik Afganistānā skolas neapmeklē 80% jeb 2,5 miljoni meiteņu un jaunu sieviešu attiecīgā vecumā.
Kopš 2021. gada augusta talibu valdība izdevusi vairāk nekā 80 rīkojumu un dekrētu, no kuriem liela daļa attiecas uz sieviešu tiesību ierobežošanu. Starptautiskā Darba organizācija aprēķinājusi, ka kopš 2021. gada augusta sieviešu nodarbinātība Afganistānā samazinājusies par 25%.