IPCC ziņojumā Klimata izmaiņas un zeme teikts, ka gaisa temperatūra virs sauszemes paaugstinājusies par 1,5 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas, kas ir divreiz vairāk nekā palielinājusies vidējā globālā temperatūra, kurā ietverti arī okeāni.
IPCC zinātnieki brīdinājuši, ka pasaule saskaras ar augstu sausuma, meža ugunsgrēku, mūžīgā sasaluma atkušņa riskiem un nestabilitāti pārtikas piegādēs.
Paaugstinoties temperatūrai, riski kļūs arvien lielāki, brīdināts ziņojumā.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zemes citāda izmantošana cilvēku vajadzībām pašreiz veido 23% no cilvēka radītās siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas, secinājis IPCC.
Eksperti uzskata, ka nepieciešams globālā līmenī mainīt cilvēku ēšanas paradumus, vairāk patērējot uzturā augu valsts produktus un mazāk gaļu. Tas samazinātu mājlopu radīto siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju un ļautu izmantot zemi ilgtspējīgākos veidos, uzskata eksperti.
IPCC arī aicinājis samazināt pārtikas zudumu un uzturā lietojamas pārtikas nonākšanu atkritumos.
Eksperti arī norādījuši, ka vietējiem zemkopjiem, kopienām un ciltīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgāku zemes izmantošanu. Vienlaikus ziņojumā brīdināts, ka zemes un augsnes spējas darboties kā oglekli absorbējošai ekosistēmai ir ierobežotas, jo, piemēram, nepieciešami gadi, lai ataudzētu mežus, un pastāv risks, ka nākamās paaudzes tos izcirtīs.
Eksperti kliedējuši cerības, ka ar mežu stādīšanu un biodegvielas projektiem vien būs gana, lai kompensētu cilvēces nodarīto kaitējumu videi. Ziņojumā brīdināts, ka šie lielie projekti var apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku, un uzsvērts, ka siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšana būs centrālais elements cīņā ar katastrofu.
"Šī ir perfektā vētra. Ierobežota zeme, pieaugošais iedzīvotāju skaits, un tas viss ietīts smacējošā klimata ārkārtas situācijas segā," norādīja Edinburgas universitātes profesors Deivs Rejs.
Gaidāms, ka politiķi IPCC ziņojumu apspriedīs klimata jautājumiem veltītajā ANO samitā 23. septembrī Ņujorkā.
IPCC pagājušajā oktobrī brīdināja, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 grādiem prasa straujas, tālejošas un bezprecedenta pārmaiņas visos sabiedrības aspektos.
2015. gadā noslēgtās Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.
Andris
Kandavietis
ANO