Konference notiek laikā, kad pastāv bažas, ka prezidenta amatā ASV ievēlētais Donalds Tramps pēc atgriešanās Baltajā namā varētu pildīt solīto un atteikties no ASV apņemšanās mazināt oglekļa izmešu apjomus.
Paredzams, ka konferences sākumdienās to apmeklēs arī daudzu pasaules valstu līderi. Tiesa, Vācijas politiskās krīzes dēļ savu nodomu doties uz Baku bija spiests atsaukt Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Politico vēsta, ka nebūs arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona, ASV prezidenta Džo Baidena, Brazīlijas prezidenta Luisa Lulas da Silvas, Dienvidāfrikas prezidenta Sirila Ramafosas un Austrālijas premjerministra Entonija Albanīza. Tāpat nodomu apmeklēt konferenci mainījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, attaisnojoties ar nepieciešamību sekot jaunās EK kandidātu iztaujāšanai Eiropas Parlamentā, kas sākās pagājušajā nedēļā.
Associated Press vēsta, ka konferences galvenie centieni būs vērsti uz to, lai panāktu bagāto valstu iemaksas fondā, kas palīdzētu attīstības valstīm pārorientēt savas enerģētikas sistēmas no globālo sasilšanu veicinošā fosilā kurināmā uz tīro enerģiju. Šos līdzekļus paredzēts arī izmantot, lai kompensētu klimata katastrofu izraisītās sekas, ko lielā mērā veicinājis oglekļa piesārņojums, ko radījušas bagātās valstis, kā arī, lai adaptētos arvien ekstremālākiem laikapstākļiem, kas daudzas valstis sagaida jau tuvākajā nākotnē.
"Ir jāatmet ideja, ka ar kli - mata pārmaiņām saistītais finansējums ir labdarība," Associated Press citē ANO Klimata izmaiņu konvencijas izpildsekretāru Saimonu Stīlu. "Ambiciozais jaunais klimata finansējuma mērķis ir pilnīgi atbilstošs katras valsts, ieskaitot lielākās un bagātākās, pašinteresēm. Jo tas palīdzēs novērst nākotnes sasilšanu no piecu grādu robežas sasniegšanas, kas būtu realitāte nākotnē, ja pasaule nesāktu cīņu pret globālo sasilšanu."