Rezolūcija, kuru iesniedza Austrija, Īrija, Meksika, Nigērija, Dienvidāfrika un Brazīlija, tika pieņemta ar 123 balsīm par un 38 pret, 16 valstīm atturoties. Tas notika pēc kodolvalstu nedēļām ilga lobija, ar kuru tās centās iegūt "nē" balsis.
Nesaistošā rezolūcija paredz, ka sarunām par jauno līgumu jāsākas nākamā gada martā, ņemot vērā dziļas bažas par "jebkādas kodolieroču lietošanas katastrofālām humānajām sekām".
No ANO Drošības padomes piecām pastāvīgajām dalībvalstīm, kas visas ir kodolvalstis, pret rezolūciju balsoja ASV, Francija, Krievija un Lielbritānija, bet atturējās Ķīna.
No citām kodolvalstīm balsojumā atturējās Indija un Pakistāna.
Pret rezolūciju balsoja Japāna, kas ilgi ir rīkojusi kampaņu pret kodolieroču lietošanu, kā arī Dienvidkoreja, kura sastopas ar Ziemeļkorejas radītiem kodoldraudiem.
Rezolūcijas pretinieki uzskatīja, ka kodolatbruņošanās jautājums jārisina sarunās par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu.
Starptautiskās kampaņas par kodolieroču aizliegšanu izpilddirektore Beatrise Fīna nosauca šo balsojumu par "vēsturisku momentu" gadu desmitiem ilgajos centienos pēc pasaules bez kodolieročiem.
"Šis līgums nelikvidēs kodolieročus vienā naktī. Tomēr tas noteiks stipru, jaunu starptautisku juridisko standartu, nosodot kodolieročus un liekot valstīm īstenot steidzamu rīcību atbruņošanās ziņā," sacīja Fīna.
Ir gaidāms, ka šajā jautājumā Ģenerālā asambleja pilnā sastāvā rīkos balsojumu novembra beigās vai decembra sākumā.