Ziņojumā Stepping Up: Refugee Education in Crisis rakstīts, ka bēgļu bērniem pieaugot, ir grūtāk pārvarēt šķēršļus, kas liedz viņiem piekļūt izglītībai. Proti, tikai 63% bēgļu bērnu apmeklē pamatskolu, salīdzinot ar 91% bērnu pasaulē kopumā. Visā pasaulē 84% pusaudžu iegūst vidējo izglītību, bet tikai 24% bēgļu ir iespēja šādi turpināt iesāktās mācības.
"Skolā bēgļiem tiek dota otra iespēja. Mēs pieviļam bēgļus, nedodot viņiem iespēju iegūt prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai viņi spētu veidot savu nākotni," pauda ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
Straujais studējošo bēgļu skaita kritums pēc pamatskolas izglītības iegūšanas ir tiešs rezultāts tam, ka bēgļu izglītībai trūkst finansējuma. Tāpēc UNHCR aicina valdības, privāto sektoru, izglītības organizācijas un ziedotājus sniegt finansiālu atbalstu jaunai iniciatīvai, kuras mērķis ir uzsākt un veicināt vidējās izglītības projektus bēgļiem, pausts ziņojumā.
"Mums ir jāiegulda bēgļu izglītībā, vai arī maksāsim bargu cenu - vesela bērnu paaudze būs spiesti pieaugt, nespējot dzīvot patstāvīgi, atrast darbu un īstenot sevi kā daļu no sabiedrības," piebilda Grandi.
Vidusskolas iniciatīva ir vērsta uz skolu celtniecību un renovāciju, skolotāju apmācību un finansiālu atbalstu bēgļu ģimenēm, lai viņi spētu segt izdevumus par bērnu skološanu.
Šī gada ziņojumā UNHCR aicina valstis iekļaut bēgļus nacionālajās izglītības sistēmās un dot iespēju apgūt oficiāli atzītu mācību programmu no pirmsskolas līdz pat vidusskolai, tādējādi izvairoties no neatzītas izglītības iegūšanas. Oficiāli iegūta izglītība var kļūt par atspēriena punktu labākām nākotnes izredzēm, turpinot mācības universitātē vai iegūstot augstāko profesionālo izglītību.
Ja arī viņi veiksmīgi tiek cauri vidusskolai, šobrīd bēgļu jauniešiem ir jāpārvar dažādi no viņiem neatkarīgi šķēršļi, lai turpinātu iegūt augstāko izglītību. Tikai 3% bēgļu jauniešu ir šāda iespēja, salīdzinājumam globāli 37% jauniešu turpina mācības augstskolā.
Tāpat UNHCR aicina skolas, universitātes un izglītības ministrijas izmantot reālistisku pieeju dokumentācijas problēmjautājumiem. Daudzi bēgļu bērni nevar apmeklēt mācību stundas, jo bēgļu gaitās nav līdzi paņēmuši personu un iegūto izglītību apliecinošus dokumentus. Dažkārt, neraugoties uz pieejamajiem dokumentiem no bēgļa izcelsmes valsts, uzņemošā valsts atsakās atzīt to derīgumu.
Līdz 2018. gada beigām pasaulē bija vairāk nekā 25,9 miljoni bēgļu, no kuriem 20,4 miljoni ir iekļauti UNHCR mandātā. Aptuveni puse no viņiem bija jaunāki par 18 gadiem, un miljoniem cilvēku bija ieilguša rakstura konfliktos un krīzēs, bez cerībām tuvākajā laikā atgriezties mājās.