Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Ar Gruziju tas nebeigsies, nākamā Ukraina, pēc tam Baltija

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
diedziņš
d
Bet nu gruzīni jau tur arii savā starpa netiek i ne galā-Abhāzija,Osetija utt.Es tur pats drusku pabiju taja visā jezgā kadā 88 gadā. Tas man drusku,tikai nedaudz atgadina pa piemēram ka kurzeme sāktu cīnīties ar latgali:)
куку
к
хи хи
monitors
m
Nu ko, pret šādiem apgalvojumiem mans prāts ir bezspēcīgs. Vēlētāji, acīmredzot, Krievijas slepenā ieroča sazombēti aizies nākamajās brīvajās nevis 1940.gada teatrālajās vēlēšanās un nobalsos par promaskaviskajiem spēkiem. Ja tāds ir tautas politiskās apziņas vērtējums, tad tiešām ar pašcieņu ir švaki. Un tad mūsu vienīgā cerība būs amerikāņi. Manā galvā šīs prognozes kaut kā neietilpst. Bet te jau tāda pat loģika kā ar pasaules gala gaidīšanu, ja nav bijis šodien, tad kur ir garantijas, ka nebūs rīt?
lasitajs J
l
Stāsti manim Daugaviņa.... . Vinīgā cerība ir amīši. Karot tiešām neviens nekaros par Baltiju. Un jauns burtiski tāds pats pakts nebūs vairs. Tomēr Krievija veic lienošu uzbrukumu, jāatzīst Latvijā visai sekmīgi. Kas notiks nākmajās vēlēšanās? Par ko balsos? Pat taukmūļiem un mācītājiem? Par jaunlaicēniem vai jaunajiem spēkiem? Bet varbūt daudzi nobalsos par kreisajiem??? Ļoti ticams. Un nevajag nakādu karu. Būs divas valsts valodas un pilsonības nulles variants. Un putinieši varēs savu politiku šeit realizēt pavisam nekautrējoties. Vai NATO to nesaprot??? Dumiķi tak tur nav. Tikai varžēdājiem, makaroņņiķiem un fričiem patīk krievu gāze un nafta arī. Un viņiem nav īpaši būtiski, kur iet Krievijas impērijas robeža. Bet mumsiem gan. P.S.Nevajag nodarboties ar demagoģiju, bet jāceļ latviešu pašcieņa. Ar to mums tiešām bēdīgi.
monitors
m
Latviju neanektēs uz pašu vēlēšanos, kamēr vien te pastāvēs nacionālā apziņa. Es domāju, ka latviešu nācijai tā ir izkopta. NATO savukārt nevar mūs atdot kādam agresoram, jo amerikāņi ir ieinteresēti saglabāt savas pozīcijas Eiropā, bet ja viņi atdos NATO pozīcijas kaut vienā punktā, kas tad viņiem turpmāk uzticēsies. Mūsdienās karošana ir ļoti bīstama no ekoloģiskā viedokļa. Saprotams, nākotnes attīstības tendences ir grūti prognozēt, bet šobrīd es neredzu nevienu Rietumu lielvaru, kas varētu kā nacistiskā Vācija bloķēties ar Krieviju ar ekspansionistiskiem mērķiem un ārdīt NATO. Tikai, ja veidotos Ribentropa - Molotova paktam līdzīgs scenārijs, tad notiktu kardinālas izmaiņas Eiropas politikā. 1940.gadā bija pavisam cita situācija, Latvijai nebija nekādu starptautisku garantiju, bet ASV bija ieslīgusi izolacionisma politikā. Var taču atcerēties, ka valstis, kurām bija starptautiskas garantijas, arī tolaik saņēma atbalstu. Kaut arī angļiem ar frančiem negribējās karot, viņi pieteica karu Vācijai pēc tam, kad tā uzbruka Polijai. Un Polijas valsti pēc kara PSRS nācās atjaunot.
monitors
m
Kurā brīdī Ķīnas Republika, kura šobrīd kontrolē Taivānas salu, ir pārtapusi par Taivānas valsti? Cita lieta, ka starptautiskajā apritē, lai nekaitinātu ĶTR, lieto "Chinese Taipei", bet tas jau ir galvaspilsētas nosaukums. Ķīnas Republika nav arī atteikusies no agrākajām teritoriālajām pretenzijām uz Mongoliju, Tuvu, Ziemeļmjanmu. Varbūt šodien Ķīnas Republika arī gribētu pārtapt par Taivānu, bet ĶTR sola miltāru reakciju uz šādu pasākumu, tādēļ arī "Chinese Taipei" joprojām oficiāli ir Ķīnas Republika. Likteņa ironija ir tai faktā, ka Čan Kaiši tikai 1945.gadā ieguva Taivānas teritoriju, sarīkojot tur asinspirti, lai dabūtu Taivānu Ķīnas Republikai (iepriekš Japānas kolonija). Bet pēc Mao uzvaras 1949.gadā Čanam nācās tai pašā jauniegūtajā teritorijā meklēt sev un Gomindānam patvērumu. Tibetas neatkarība oficiāli nav tikusi atzīta arī Ķīnas Republikas periodā, cita lieta, ka Tibeta varēja tolaik dzīvot savrupu dzīvi, jo Čan Kaiši valdībai pilsoņu kara apstākļos bija problēmas ar visas valsts teritorijas kontroli. Neviens līdz šim brīdim, pat Dalailama nav prasījis Tibetai neatkarību. Bet jebkurā gadījumā tibetiešiem kā atsevišķai nācijai atzīstamas tiesības uz pašnoteikšanos, kuras gan īstenojamas, ņemot vērā valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes principu t.i., saskaņojot jautājumu ar ĶTR vadību. Nu tā to paģēr mūslaiku starptautiskās tiesības.
Utu Bunga
U
Atvainojos!!! Paarteicos!!! Tas par to okupaaciju. Okupaacijas vietaa jaaliek vaards ekonomiskaas varas plaanotaa paarnjemsjana savaa kontrolee izmantojot taadas "dziljumbumbas" kaa LG, u.t.t. ( re, kur Tev arii fakti reaalie ). Skat, Riigaa Z- tornju buuvi nevar pat aptureet. Par NATO. Tur esam taapec, ka divu lielvaru ciinjas rezultaataa sjoreiz uzvareeja rietumi. Ja naakotnee turpinaasies Latvijas ekonomiskaas varas iztirgosjana un politiskaa prostituucija uz Austrumu pusi, tad driiz te rietumiem vairs nebuus jeegas savas intereses aizstaaveet. Visa nauda buus noslaukta, un, tad jau austrumu kaiminjs muus anektees uz pasju veelesjanos. Zjeel, ka dziivo ideaalos. PS. Jaa, starp citu austrumu puse jau uzbruuk estupoisiem kibertelpaa. Tiek veiktas provokatiivas darbiibas no austrumu puses, kaa te dazjos komentos tiek piemineets ar meerkji paarbaudiit, kas tie latviesji taadi par putniem ir. Igaunji slodzi iztureeja. Re, sniedzu arii atbildi Sandrim ar savu komentaaru. Kaa redzi, ar to pasapzinju man taa sjvakaak. Vai kaads no R puses ir taapeec sakusteejies. Pat muusu politikji nebija speejiigi paraadiit konkreetu nostaaju. Ko tad Tu domaa, kas notiksies nopietnaaka incidenta gadiijumaa. Skalji bljausim, kur ir NATO??? Kaapeec muus neviens neaizstaav.
L. monitors
L
Ir neatkarīga valsts Taibeja (Taivāna) un Tibeta, kuru Ķīna okupēja pēc PSRS Baltijas valsts okupācijas scenārija. Ar Tibetu mūs vieno līdz sīkumiem līdzīgs vēsturiskais liktenis (palasiet Dalailamas autobiogrāfiju). Ne Taivanas, ne Tibetas neatkarību Ķīna neatzīst, uzsverot tikai vienotās Ķīnas - edinij Kitai - pastāvēšanu. Ķīna ir lielvalsts. Latvija konsekventi atbalsta stiprākā tiesības (ja ne tieši, tad klusējot, nepaceļot balss par vājāko...). Prezidenta Zatlera frāze šo ārpolitiku simbolizē. Bet duetā Grūzija - Krievija stiprākais ir Krievija...
Mija
M
Gruzīni nav nekādas baltās dūjiņas, tomēr krievu divgalvainais putns ir krietni vien plēsīgāks un, galvenais, rijīgāks. Arī demagoģiju labi pieprot- lielā, briesmīgā Gruzija noknābās nabaga neaizsargāto Krieviju, kura grib ''tik labu vien''. Lai vāc savu armiju mājās, vajadzības gadījumā jāieved starptautiskie miera uzturētāji un jādara šai jezgai gals. Ja Krievija neatbalstītu seperātistus, tad sen viss būtu nokārtots.
Fellow
F
Ierauties savā zemīte un klusēt - tieši to dara Vācijā, Francijā, Anglijā. Vai tā jādara arī Latvijā? Vai Ukraina, Baltija, vai ravīns, katolis, luterānis vai cits scenārijs - man vienalga. Krievija okupē NEATKARĪGAS valsts teritoriju! Vai ar to nav pietiekami? Visu savu pastāvēšanas vēsturi, šī valsts (negribu teikt tauta, jo krievu sabiedrība ir ļoti un ļoti sašķelta) turpina iekarošanas, piecūkošanas un piesmiešanas politiku. Mēs neesam lieli, bet vai tas ir iemesls klusēt? Ja uz ielas pusaudži piekauj vājāko, ir jāmūk, lai neiekultos ķēzā? Piekrītu - ne vienmēr mesties vidū ir labākā lieta (ja piekaus abus, labāk nevienam nekļūs), bet celt troksni varam ikviens! Ko darīt praktiski - nezinu (iet piketā pie vēstniecības?) bet klusēt nedrīkst, pat ja mūsu bezmugurkaulinieku Saeima tā dara.
lasitajs J
l
necepaties, kara ta klasiskaja izpratne starp divam valstim tur nebus. bet tas nenozime, ka nav pamata aizdomaties par notiekoso. Krievija megina noskaidrot, cik talu vina drikst iet. cik PASAULE bus pateiciga un pacietiga par piegadato naftu un gazi un kur ir ta robeza, kuru parkapt pat krievi nedrikst. ļoti iespejams bus visadas provokacijas, varbut par reidi Gruzijas pierobeza (es domaju teritoriju, kuru kontrole Gruzija, jo Abhaziju un Dienvidosetiju pilna mera kontrole Krievija, jeb tas marionetes rezimi. ļoti lidzigi, ka Piedņestra). notikumi ap Gruziju ļoti nipietni ir jauztver ari Baltija. pat neskatoties uz to, ka esam NATO. NATO jau vairakas reizes ir paradijis savu "vienotibu", "stingro un konsekvento" attieksmi pret notiekoso (kaut vai Iraka un Afganistana). NATO nav ienaidnieka, kas to spetu apdraudet, jeb pacelt jautajumu par ta pastavesanu. tas padara NATO par "izļodzītu un nestingru". un ka rada WW2 Polijas pieredze, tad franci un frici kajas naus, lai aizstāvētu, piemēram, Latviju, kamērk pasiem nekas nedraudēs. kurinās tik krievu gāzi un varbūt izteiks kadas skaļas relīzes (ari tamdel buve to trubu pa juru). ta ka lidzigi scenariji nav neiespejami ari Baltija, pirmkart jau Latvija, kas ir vajakais kedes posms starp estiem un leisiem (etniskais sastavs, oligarhu ekonomiskas intereses un musu valdibu bezmugurkaulainiba un nekonsekvence). vieniga ceriba uz amisiem, ka samejie mus atkal nepardos ka kadreiz Jalta.
viess
v
Latviju Krievijai nebus nekadas jegas iekarot, jo ar musu valdoso politiku labvelibu krievi Latviju vienkarsi nopirks pa dalam. par Igauniju un Lietuvu grutak spriest.
kapeika
k
Georgian šķēļiem savas problēmas - labs kušķis naudas - par Melnās jūras krasta nodošanu jeņķiem palietot - var aiziet gar degunu - kam kam, ja ne mūsu bloķēšanās ( jebšu apseglošanās ) lietu fīretājiem saprast un piedalīties - LIETA TA KOPĪGA - jeņķiem izdienēt, un vēl uz ķepu dabūt.
martins
m
Divas reizes ilgaakaa laika posmaa esmu ciemojies Gruzijaa. Attieksme pret Baltijas valstiim ir neviltoti pozitiiva, neatkariigi no taa, vai tas ir nejaushs blakusseedeetaajs hinkalju eestuvee, Rustavelli ielas setnieks vai ierindas taksists. Atbalstiisim Draugus kaut vai ar labu domu Kaukaaza virzienaa!
dolboeb
d
Cik savādi,dažiem pienākas neatkarība,citiem nē.Nejūtu Gruzijai līdz ,paši rada sev problēmas,paši lai streb,

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits