Kosmiskā sacensība
Kosmiskā sacensība starp amerikāņiem un krieviem sākās 1957. gadā, kad Padomju Savienība izplatījumā palaida savu pirmo satelītu Sputņik. Vēl pēc četriem gadiem Padomju Savienība pirmo reizi Visumā nogādāja cilvēku – kosmonautu Juriju Gagarinu. Tas ļoti neapmierināja daudzus amerikāņus, kuri uzskatīja, ka viņu valsts zaudē Padomju Savienībai konkurencē par tehnoloģisko pārākumu.
Amerikāņiem vajadzēja panākt un apsteigt krievus, tāpēc viņi izvirzīja ļoti ambiciozu mērķi – nogādāt cilvēku uz Mēness, kas atrodas aptuveni 384,4 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. "Mēs izvēlējāmies doties uz Mēnesi," 1962. gada 12. septembrī runā stadionā Hjūstonā paziņoja ASV prezidents Džons Kenedijs. Viņam vajadzēja amerikāņu atbalstu Apollo programmai, kuras paspārnē notika gatavošanās amerikāņu nogādāšanai uz Mēness, raksta BBC.
ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) saņēma milzīgus resursus, lai varētu īstenot Apollo programmu. Tajā bija iesaistīti aptuveni 400 tūkstoši cilvēku, bet laikā no 1960. līdz 1973. gadam nesējraķešu, kosmosa kuģu un palaišanas sistēmām iztērēja 28 miljardus dolāru. Bezpeļņas organizācija Planetary Society ir aprēķinājusi, ka mūsdienu naudas izteiksmē tas būtu 288,1 miljards dolāru (256,8 miljardi eiro), vēsta televīzijas kanāls CBS News.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
Enģeļa viesis
Emģēļa viesis