R.Auševs intervijā Eho Moskvi atzina, ka stāvoklis republikā līdzinās "lēnam pilsoņu karam". Pēc viņa domām, galvenais vardarbības cēlonis ir Ingušijas sociālekonomiskās problēmas. Kā zināms, Ingušija ir nabadzīgākais Krievijas reģions, kur bezdarba līmenis ir augstākais visā valstī. R.Auševs spriež, ka Maskava nav sniegusi Ingušijai nekādu ekonomisko palīdzību, tikai nosūta uz šo reģionu arvien jaunas karaspēka vienības. "Spēka spiediens izraisa atbildes spiedienu. Sabiedrībā palielinās radikālisms, it sevišķi jauniešu vidū," secina R.Auševs, kurš bija Ingušijas līderis no 1992. līdz 2002.gadam. Nekaunīga slepkavība To, ka stāvoklis Ingušijā ir nemierīgs, atzinušas arī Krievijas amatpersonas. Saspīlējums pieauga pēc tam, kad augusta beigās tika nogalināts viens no opozīcijas līderiem Magomeds Jevlojevs, kuram piederēja opozīcijas interneta portāls Ingushetiya.ru. Šis portāls ar tiesas lēmumu tika slēgts, bet turpina darbu citā interneta adresē Ingushetia.org. M.Jevlojeva atbalstītāji uzskata, ka viņa slepkavību sarīkoja Kremlim lojālā Ingušijas prezidenta Murata Zjazikova apsardzes dienests. Krievijas Ģenerālprokuratūras sāktā izmeklēšana nav devusi rezultātus. Opozīcija ir pārliecināta, ka M.Jevlojevs nogalināts pēc M.Zjazikova pavēles. Padomju laikā Ingušija bija daļa no apvienotās Čečenijas—Ingušijas autonomās republikas. Čečeni un inguši ir radniecīgas tautas, arī valodas ir līdzīgas. Inguši kopā ar čečeniem pārcieta masveida izsūtīšanu 1944.gadā un atgriezās dzimtenē tikai pēc Staļina nāves. 1991.gadā, kad Džohara Dudajeva vadītā Čečenija nolēma izstāties no Krievijas, čečenu un ingušu republika sašķēlās, jo lielākā daļa ingušu negribēja neatkarību. Tika izveidota Ingušijas republika Krievijas Federācijas sastāvā. Čečenu ietekme Inguši iesaistījās bruņotā konfliktā ar kaimiņos esošo Ziemeļosetiju, jo daļa ingušu apdzīvoto teritoriju bija nonākušas Ziemeļosetijas sastāvā. Konfliktu apspieda Krievijas karaspēks, bet ingušu un osetīnu attiecības joprojām ir saspīlētas. Viens no iemesliem ir tas, ka inguši ir musulmaņi, bet osetīni — pārsvarā pareizticīgie. Konflikts saasinājās pēc 2004.gada traģēdijas Beslanas skolā, jo osetīni bija pārliecināti, ka uzbrukumu sarīkoja inguši, nevis Maskavas vainotie čečeni. Pēc tam kad Čečenijā pie varas nostiprinājās Kremlim lojālais Kadirova režīms, liela daļa kareivīgāko čečenu separātistu pārcēlās uz Ingušiju. Tieši šeit pirms diviem gadiem gāja bojā čečenu komandieris Šamils Basajevs. Čečenu kaujinieku klātbūtne veicināja arī ingušu bruņoto vienību veidošanos. Ingušu neapmierinātību ar Maskavas varu palielināja populārā R.Auševa atcelšana no prezidenta amata un aizvietošana ar čekistu M.Zjazikovu.
Aug spriedze Ingušijā,bažas par pilsoņu karu
Ingušijas politikas novērotāji pauduši bažas, ka šī Ziemeļkaukāza republika nonākusi uz pilsoņu kara sliekšņa. Bijušais republikas prezidents Ruslans Auševs secina, ka no Ingušijas pienākošās ziņas atgādina "vēstis no frontes", jo tiek apšaudīti ierēdņi un civiliedzīvotāji, gandrīz katru dienu kāds tiek nolaupīts vai nogalināts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.