Viņa vadītie leiboristi nāca pie varas 2022.gada maijā, parlamenta vēlēšanās uzvarot konservatīvo koalīciju, kas valdīja aptuveni desmit gadus. Taču sākotnējais vēlētāju entuziasms par Albanīzu pēdējos mēnešos ir zudis, un aptaujās viņš atrodas vienādās pozīcijās ar liberāļu līderi Pīteru Datonu, kurš sola ierobežot imigrāciju un atcelt kodolenerģijas aizliegumu.
Premjerministrs žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs risināt klimata problēmas, cīnīties pret tarifu radītajiem satricinājumiem un inflāciju.
Datons un Albanīzs pārstāv krasi atšķirīgu nostāju jautājumos, kas skar klimata izmaiņas un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.
Albanīza valdība atbalstījusi globālo virzību uz dekarbonizāciju, brīdinot, ka nākotnē dzelzsrūdas un ogļu eksports vairs nebūs Austrālijas ekonomikas balsts. Viņš sola "būvēt Austrālijas nākotni" ar lielām subsīdijām atjaunojamajai enerģijai un videi nekaitīgai ražošanai un citiem pasākumiem.
Valdība šonedēļ paziņoja par negaidītiem nodokļu samazinājumiem, vienlaikus budžetā novirzot naudu tradicionālajām leiboristu prioritātēm, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei.
Datons tikmēr aicina "atgriezt Austrāliju atpakaļ uz pareizā ceļa". Viņš vēlas uzbūvēt septiņus kodolreaktorus, atmetot nepieciešamību ieguldīt atjaunīgajā enerģijā. Liberāļu līderis ir arī apņēmies samazināt imigrāciju par 25% un noteikt stingrākus ierobežojumus ārvalstu studentiem, kuriem atļauts studēt Austrālijā.
Aptaujas liecina, ka priekšvēlēšanu kampaņā dominēs ekonomikas problēmas, piemēram, augstās mājokļu izmaksas.