Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Austrālijā atrasts pirms eiropiešu ieceļotāju ierašanās dzīvojuša baltā vīrieša galvaskauss

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
mv>nu re
m
kāds speciāli,tai laikā par ko runā tur holandiesi jau regulāri piebraukāja!apgalvot ka kuks atklāja Austrāliju,nu piedodiet kā tas autors pabeidza pamatskolu,jo acimredzot bija nesekmīgs gan vēsturē gan ģeogrāfijā
nu re
n
Speciāli aizbrauca, lai pēc gadsimtiem varētu pētnieku smadzenes čakarēt.
rex
r
Pastāv nostāsti, ka šajā laikposmā - 17. gadsimta 50-tajos gados hercogs Jēkabs nosūtījis uz Austrāliju karakuģi šīs jaunās zemes izpētei, bet par šīs ekspedīcijas likteni nav nekādu ziņu. Tātad - iespējams pieņēmums, ka šis galvaskauss kādreiz bijis uz kāda kurzemnieka pleciem.
rex
r
Ziņas par Tasmana atklājumiem ātri izplatījās visā Eiropā un, protams, sasniedza arī hercogu Jēkabu. Jaunās, vēl neizpētītās un, līdz ar to, vēl nevienai Eiropas valstij nepiederošās zemes, hercogam šķita izdevīgs izpētes un kolonizācijas objekts, bet tajā pašā laikā Jēkabs apzinājās, ka šādam pasākumam viņam nepietiktu līdzekļu. Sadarboties ar kādu citu valsti, lai veiktu kopīgu ekspedīciju, Jēkabs arī nevēlējas – veiksmes gadījumā jebkura lielvalsts sagrābtu jaunās teritorijas savā varā. Tomēr Eiropā bija arī ļoti spēcīga, ietekmīga un bagāta organizācija – Romas katoļu Baznīca, kurai, vismaz oficiāli, nebija tieksmes iegūt kādā zemē laicīgo varu – pāvestu interesēja galvenokārt katoļticīgo skaita palielināšana. Šo apstākli tad arī hercogs gribēja izmantot – piedāvāt pāvestam katolizēt ne tikai visus jaunatklāto zemju iedzīvotājus, bet pilnībā atjaunot katoļticību arī Piltenes bīskapijā, kur aizvien vairāk bija nostiprinājusies luteriskā Baznīca. Šādas ieceres īstenošanai tomēr bija viens būtisks šķērslis: luterticīgam valdniekam bija tikpat kā neiespējami sarunāties ar katoļu Baznīcas galvu, tomēr Jēkabs arī šajā jautājumā atrada izeju – izmatodams savus sakarus Žečpospolitas valdošajās aprindās, viņš panāca, ka par Piltenes bīskapu tika iecelts katoļu garīdznieks Jakobs Goreckis, kas, savukārt, pateicībā par šo amatu, piekrita būt par hercoga pilnvarnieku sarunām ar pāvestu. 1651. gadā Goreckis nodeva pāvestam Innocentam X hercoga vēstuli, kurā bija izklāstīti iecerētās sadarbības pamatprincipi. Pāvests, ļoti labi saprazdams Jēkaba saimnieciskās intereses, šo projektu nenoraidīja, tomēr norādīja, ka atklāti nevarot šādā projektā piedalīties, ja vien hercogs neatteiktos no luterticības. Šāds risinājums Jēkabam, kā pārliecinātam luterānim, protams, nebija pieņemams, bet tajā pašā laikā, redzēdams pāvesta ieinteresētību, viņš, panākdams arī ietekmīgā Viļņas bīskapa atbalstu, ar Gorecka starpniecību turpināja saraksti, līdz kamēr pāvests pieprasīja no hercoga konkrētu savstarpējā līguma projektu. Šādu dokumentu, kas bija jānodod tieši pāvestam, Gordeckis saņēma no hercoga 1654. gada 26. augustā. Hercoga Jēkaba izstrādātais projekts paredzēja, ka hercogiste nodrošinās jaunu zemju izpēti un kolonizāciju Zemes dienvidu puslodes reģionā materiāli un ar cilvēkresursiem, šim nolūkam dodot ne mazāk kā 40 kuģu un 24000 vīru, visus nepieciešamos ieročus, pārtiku un dažādas tirdzniecības preces, savukārt pāvests šo pasākumu finansētu no Katoļu Baznīcas līdzekļiem. Par sadarbību hercogs apsolīja pāvestam jaunajās kolonijās visu garīgo varu, tas ir – vietējo iedzīvotāju pievēršanu tikai katoļticībai, kā arī „laicīgos” labumus - pusi no koloniālās darbības ienākumiem. Šis, tiešām vērienīgais, projekts tomēr netika īstenots: pāvests Inocents X jau 1655. gada 5. janvārī nomira, tā arī nepaspējis dot savu piekrišanu, savukārt viņa pēctecis, pāvests Aleksandrs VII, par šādiem jautājumiem neinteresējās un no tālākām sarunām atteicās . Tātad daudz netrūka, lai Austrālija kļūtu par Kurzemeskoloniju.
rex
r
Holkandietis Villems Janss (arī Janszons) atklāja Jorkas ragu Austrālijas piekrastē 1606. gadā, vēlāk – 1616.un 1623. gadā tika atklātas atsevišķas vietas kontinenta austrumu un rietumu piekrastē, bet tikai 1642. – 1646. gadā holandiešu jūrasbraucējs Abels Tasmans tuvāk izpētīja un ieskicēja kartē aptuvenas Austrālijas kontūras. Visa kontinenta un tā apkaimē esošo salu, ieskaitot Jaunzēlandi, izpēte turpinājās visu 17. un 18. gadsimtu: 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Džeims Kuks izpētīja Austrālijas austrumu krastu, un ar 1788. gadu sākās šīs zemes kolonizēšana (nosaukums „Austrālija” – atvasinājums no hipotētiskās Terra Australis - kartēs parādījās tikai 1814. gadā). Tātad eiropieši bija apmeklējuši Austrāliju jau krietni vien agrāk pirms Kuka.
mv
m
tā ka lai piedod vēstures analbēti kas ko šādu publicē,bet Austrāliju atklāja jau vairāk kā 100.g.pirms pirmās Kuka ekspedicijas.
mv
m
eu nu tiešām neviens portāls nevar vispirms atkārtot kaut pamatskolas vēstures kursu,kāds Kuks,holandiesi Austrālijā bija jau 17.gs.pirmajā pusē un tā ziniet ir pat vēstures ābece,ko man jau 7.klase mācija
po
p
ja es akā iemestu faraona mūmiju un aizbērtu aku, vai arheologi to atrokot nebrīnītos par tūkstoš gadu vecu ēģiptieti austrālijā ?
Aivars
A
Autrālijas krastus baltie cilvēki nejauši atklāja ap 1650. gadu. Nav brīnums, ka kāds nezināms kuģis izmests krastā vai kādu krastā izsēdināja pārējie...
jautaajiens
j
Nez kaa tad hercogs ar saviem superliinijkugjiem nenotureeja kolonijas un kaapeec neviens neko nav dzirdeejis par taadu kurzemnieku kugju buuves panjeemienu? Lembja fani, nemurgojiet.
  • 1
  • 0
Hercoga Jēkaba mērķis – Karību reģi
H
Turklāt Kurzemes valdniekam bija fantastiska ideja – ar varenu floti un armiju kolonizēt Austrāliju, to darot kristinizācijas vārdā. Tam piekrišanu deva pati katoļu ietekmīgākā persona - Romas pāvests, kurš pat pievēra acis uz to, ka Jēkabs bija luterānis. Šis ambiciozais plāns diemžēl neīstenojās, jo pāvests nomira, un viņa pēctecis par to neizrādīja interesi. Iespējams, ja tas būtu izdevies, latvieši būtu arī ķengurzemes iedzīvotāji... Šis ir neliels turpinājums par hercoga Jēkaba lielo veikumu Ventspils attīstībā. Vēlāk varēsi lasīt arī par dažādiem kuģiem, kas būvēti Ventspilī – kā hercogs panāca, ka tie bija ievērojami pārāki pār Eiropas lielvalstīs būvētajiem līdziniekiem un kā tie kļuva ļoti pieprasīti tirgū, jo arī šīs pašas lielvaras tos pirka. Tāpat varēsi lasīt par seno kurzemnieku un jūrnieku piedzīvojumiem hercoga Jēkaba kolonijās.
  • 2
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits