Ja seju aizsedzošo tērpu valkātāji atteiksies pakļauties likumsargu prasībām, viņiem draudēs pat cietumsods.
Šīs ieceres izraisītās kaismīgās debates atspoguļo spriedzi, ko izraisa aizvien pieaugošais musulmaņu imigrantu skaits, un austrāliešu neapmierinātību ar islāma simbolu aizvien biežāk parādīšanos sabiedrībā kopš 1973.gada, kad valdība mīkstināja imigrācijas politiku.
Jaundienvidvelsas valdības rosinātais likumprojekts nosaka, ka par atteikumu atklāt seju draudēs viena gada cietumsods un 5500 Austrālijas dolāru (2904 latu) liels naudas sods.
Ja nebūt ne viennozīmīgi vērtētais likumprojekts tiks pieņemts, tas attieksies arī uz Sidneju, kura ietilpst Jaundienvidvelsas štatā.
Iecere, par ko pavalsts parlaments balsos augustā, jau izsaukusi kritiku gan no pilsonisko brīvību aizstāvju, gan daudzu musulmaņu puses.
Tikmēr valdība uzstāj, ka šī prasība attieksies uz visiem autobraucējiem un aizdomās turamajiem, liekot viņiem noņemt jebkāda veida sejas aizsegus un atklāt seju, lai policija varētu viņus identificēt.
"Man nerūp, vai cilvēkam galvā uzlikta motociklista ķivere, parandža, nikabs, sejas plīvurs vai kas cits - policijai ir jāļauj skaidri identificēt šos cilvēkus," skaidro štata premjerministrs Berijs O'Farels.
Turpretī ieceres kritiķi norāda, ka likumprojekts ir vērsts pret musulmaņiem.
No 23 miljoniem Austrālijas iedzīvotāju tikai aptuveni 400 000 ir islāmticīgie.
Tiek lēsts, ka mazāk nekā 2000 sieviešu valkā seju aizsedzošos musulmaņu tērpus un tikai daļa no viņām pašas vada automašīnu.
"Tas ir pārāk pārmērīgs, un, šķiet, ka nav tādas nepieciešamības," spriež Austrālijas Pilsonisko brīvību padomes pārstāvis Deivids Bērnijs. "Tas pierāda kultūru neiecietību."
Debates par prasību atklāt seju Austrālijā ir līdzīgas kā citās rietumvalstīs, proti, vai musulmanietēm būtu jāļauj sabiedriskās vietās valkāt tradicionālos tērpus, kas aizsedz viņu sejas.
Francijā un Beļģijā seju aizsedzošu tērpu nēsāšana sabiedriskās vietās jau ir aizliegta.
Kā galvenie pamatojumi aizliegumam parasti tiek minēta vēlme nepieļaut, ka sievietes tiek piespiestas tā rīkoties pret pašu gribu un ka sabiedrības drošības vārdā būtu jāspēj apliecināt cilvēku identitāti.
Tikmēr Bērnijs norāda - lai gan pērn kāds noziedznieks ar aizsegtu seju un saulesbrillēm aplaupīja kādu veikalu Sidnejā, noziedzības pasaulē nav manāma tendence izmantot musulmaņu sieviešu tradicionālos tērpus.
"Šis nav reliģisks jautājums," savukārt norāda piecu bērnu māte, kura jau 18 gadus vada automašīnu Sidnejā, tērpusies nikabā, un vēl nekad nav saņēmusi sodu par satiksmes notikumu pārkāpumu. "Mēs jutīsimies ļoti iebaidītas, un būs aizskarts mūsu privātums."
Viņa arī uzsver, ka nevilcinātos atklāt savu seju policistei, taču bažījas, ka vīriešu kārtas pārstāvji varētu izmantot šo likumu, lai tīšuprāt iebaidītu islāmticīgās sievietes.
"Ja mani aptur policists, es varētu teikt, ka vēlos runāt ar policisti, bet viņš saka - nē, es vēlos redzēt jūsu seju. Pie kā tas noved? Vai mani uz 12 mēnešiem ieliks cietumā, un būs jāmaksā 5000 dolāru sodanauda par to, ka es nepakļaujos?" viņa grib zināt.
Sidnejas laikraksts "The Daily Telegraph" pavalsts valdības ierosinājumu dēvē par "pasaulē bargāko parandžu likumu". Francijā par visu augumu, seju un roku noklājošā tērpa nēsāšanu sabiedriskā vietā draud tikai sodanauda 150 eiro (105,42 latu) apmērā.
Tikmēr arī citi Austrālijas štati apsver iespēju sekot Jaundienvidvelsas piemēram.
Musulmaņi ir viena no straujāk augošajām minoritātēm Austrālijā un galvenokārt apmetušies divās pilsētās - Sidnejā un Melburnā.