«Es viņus redzēju internetā,» stāsta 69 gadus vecā M. Ene, kura dzīvo Lupsanu ciematā 75 kilometrus no Bukarestes. «Mazdēls man viņus parādīja, un es sapratu, ka nespēju to vairs izturēt. Viņiem tur ir grūti, bet ko viņi darītu šeit? Tur viņiem vismaz ir darbs.» Ārvalstīs dzīvojošie rumāņi 2011. gadā saviem tuviniekiem dzimtenē ir nosūtījuši 2,6 miljardus eiro (1,82 miljardi latu), kas ir aptuveni 2% no Rumānijas iekšzemes kopprodukta. Tas ir daudz mazāk nekā pirms ekonomiskās krīzes, tomēr daudziem tā ir neatsverama palīdzība.
Jaunie aizbrauc
Vairāk nekā 20 gadus pēc komunisma krišanas labklājības ziņā joprojām pastāv plaisa starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Tādēļ valstis pie Melnās un Baltijas jūras piedzīvo dramatisku iedzīvotāju aizplūšanu. Dalība Eiropas Savienībā (ES) daudziem ir sniegusi labklājību, bet tā ir arī atvieglojusi emigrāciju. No Austrumeiropas tūkstošiem jaunu cilvēku, jo īpaši no lauku reģioniem, izmanto šo iespēju, atstājot pēc sevis aizvien vecākus un nabadzīgākus cilvēkus.
Rumānija, kas ir otra nabadzīgākā ES dalībvalsts, kur vidējā mēnešalga ir 450 dolāru (ap 240 latiem), pēdējā desmitgadē emigrācijas ceļā ir zaudējusi 12% iedzīvotāju. Savukārt Latvija pārsvarā emigrācijas dēļ ir zaudējusi 13%. Abām valstīm vajadzēja ieviest stingrus taupības pasākumus, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu.
Salīdzinoši bagātākās valstīs - Čehijā un Polijā - iedzīvotāju skaits ir palicis gandrīz nemainīgs, pateicoties atpakaļ atbraukušajiem emigrantiem un cilvēkiem, kas ieradušies no mazāk turīgām Eiropas valstīm.
Tajā pašā laikā kontinenta dienvidos - Balkānos - un ziemeļos esošajās Baltijas valstīs aina ir drūma. 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas parādīja, ka Lietuva desmit gados ir zaudējusi 12% iedzīvotāju, Bulgārija 7%, bet ES neietilpstošā Serbija 5%. Pēc komunistiskā režīma krišanas 1989. gadā Ungārijā bija 10,4 miljoni iedzīvotāju, bet pērn šis skaits noslīdēja zem 10 miljoniem.
Savukārt bagātā Vācija pagājušajā gadā pirmo reizi kopš 2002. gada piedzīvoja iedzīvotāju skaita pieaugumu, pateicoties imigrācijai no jaunajām ES dalībvalstīm, jo statistika liecina, ka mirušo skaits ir pārsniedzis jaundzimušo skaitu.
Cilvēki, kuri pamet Eiropas nabadzīgākās valstis, necer uz labklājības pieaugumu tuvākajā laikā. «Deviņdesmit procenti rumāņu netic, ka Rumānijā pienāks labāki laiki,» apgalvo Viktors Ponta, kurš vada Rumānijas kreiso opozīciju un, visticamāk, kļūs par premjerministru pēc šogad novembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām.
2060. gadā Rumānijā, Latvijā, Polijā un Bulgārijā būs lielākais vecu cilvēku īpatsvars ES. Tas nozīmē, ka strādājošo skaits samazināsies un palielināsies valdības izdevumi, lai palīdzētu lielākam skaitam pensionāru.
Pamestās pilsētas
Februārī gaisa temperatūra Rumānijā noslīdēja zem mīnus 20 grādiem un sniega vētras bloķēja ceļus, dzelzceļu, ostas un apraka simtiem māju. Vecākie iedzīvotāji, kuriem nav jaunāku ģimenes locekļu, nespēja izrakt savas mājas no sniega, tādēļ viņus steidzās glābt armija.
Latvijas reģionā Latgalē visapkārt var pamanīt pamestas mājas un ciematus. Mērdzenes ciema jaunā skolas ēka atrodas blakus pamestai padomju laika daudzstāvu dzīvojamai ēkai ar izdauzītiem logiem. Pamatskolas skolotāja Inta Nogda stāsta, ka viņas dēls ar draudzeni un viņas brāli ir aizbraucis uz Angliju. Arī viņa draugi ir sekojuši viņam. «Viņš man teica: zini, mammu, ja man te būtu ko darīt, es nekad neaizbrauktu,» stāsta I. Nogda. «Mūsu mājā dzīvo sešas ģimenes. No 21 cilvēka astoņi ir ārzemēs.»
Nelielais Lupsanu ciemats, kurā dzīvo M. Ene, kopš 2002. gada ir zaudējis gandrīz desmito daļu iedzīvotāju, vairāk nekā 3% no ciematā reģistrētajiem cilvēkiem strādājot ārvalstīs, stāsta Lupsanu mērs Viktors Manea. «Aptuveni 60% iedzīvotāju ir vecumā virs 50, tādēļ es paredzu, ka iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Laulības tiek slēgtas aizvien retāk un retāk, bet pērn mirstība bija divreiz augstāka par dzimstību,» mērs iepazīstina ar skarbo realitāti.