Pētnieki uzskata, ka tas skaidrojams ar neseno finanšu un ekonomisko krīzi."Krīzes laikā daudzi labi pelnošie pirmo reizi pieredzēja, ko nozīmē finansiālie zaudējumi," uzsver pētnieku grupas vadītājs Vilhelms Heitmeijers.Rūpīgi apgūtās sociālās normas un vērtības ātri vien ir aizmirstas, pieņemoties spēkā tā sauktā sociālā darvinisma idejām jeb pārliecībai, ka izdzīvo visvairāk pielāgotais.Krīzes izraisītā nedrošība izsaukusi arī strauju "vidusšķiras radikalizāciju", politiski mēreni un liberāli noskaņoto cilvēku vidū izplatoties antiislāmiskiem noskaņojumiem. Tajā pašā laikā konservatīvi noskaņoto vidū šādi noskaņojumi patiesībā gājuši mazumā.Katrs ceturtais respondents piekritis apgalvojumam, ka "musulmaņi jāattur no ieceļošanas Vācijā", kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš veiktās aptaujas laikā.Arī antisemītiski noskaņojumi bagātāko respondentu vidū kļuvuši par sociāli pieņemamākiem.Taču negatīvs bezpajumtnieku un bezdarbnieku vērtējums kļuvis izplatītāks tikai to respondentu vidū, kas pelna vairāk nekā 2500 eiro mēnesī.
Bagātāko vāciešu vidū izplatās neiecietība pret minoritātēm un nabadzīgajiem
Vācijas vidusšķiras un augstāko slāņu pārstāvju vidū pieaudzis naidīgums pret minoritātēm un nabadzīgajiem, liecina nesen veiktais pētījums.Šķietami atvērtie un labi izglītoties ļaudis, kuru ienākumi ir augstāki par vidējo līmeni, izrāda tādu pašu rasisma, ksenofobijas un homofobijas līmeni, kā cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki, konstatēts pētījumā, kuru veicis Bīlefeldes universitātes Konfliktu un vardarbības starpdisciplināro pētījumu institūts (IKG).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.