Baltkrievi balsos par stabilitātes garantu

Neraugoties uz paredzamo balsojuma iznākumu, aptaujas liecina, ka vēlēšanās varētu piedalīties vairākums balsstiesīgo baltkrievu. Analītiķi uzskata, ka tas saistīts ar notikumiem kaimiņos – karadarbību Ukrainā un ekonomisko krīzi Krievijā. Lukašenko izmanto iedzīvotāju trauksmes sajūtu, lai konsolidētu sabiedrību ap sevi.

Fokusējas uz drošību

Pašlaik politiķi, kuri vēlas kandidēt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, izvērš aktīvu vēlētāju parakstu vākšanu. Lai varētu balotēties, potenciālajiem kandidātiem katram jāsavāc ne mazāk kā 100 tūkstošu vēlētāju parakstu, liecina Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.  

Parakstu vākšana noslēgsies piektdien, bet jau līdz pagājušajai nedēļai par valsts autoritārā vadītāja Lukašenko kandidatūru bija parakstījušies vairāk nekā miljons balsstiesīgo, Baltkrievijas CVK vadītāja Lidija Jermošina šonedēļ sacīja Krievijas izdevumam Komsomoļskaja Pravda. Viņai neesot informācijas, ka citiem potenciālajiem kandidātiem būtu izdevies sasniegt 100 tūkstošu parakstu slieksni. 

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2010. gadā, kad Lukašenko ieguva gandrīz 80% vēlētāju balsu (opozīcija gan uzskatīja, ka notikusi masīva balsojuma rezultātu falsifikācija), viņš startēja ar lozungu «Par stipru un plaukstošu Baltkrieviju», akcentējot personīgo ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē un iedzīvotāju labklājības pieaugumā. 

Pēc pērn Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā Baltkrievijā, kur arī mīt daudzskaitlīga krievu diaspora un atrodas Krievijas militārās bāzes, pieauga bažas par Ukrainas scenārija atkārtojumu pašu zemē.  

Savukārt recesija Krievijā, ko izraisīja rietumvalstu ekonomiskās sankcijas un zemās energoresursu cenas, atsaukusies arī uz Baltkrievijas ekonomiku, kurā nozīmīgu daļu aizņem preču eksports uz lielo kaimiņvalsti.

Lukašenko un viņu apkalpojošie polittehnologi ir uztaustījuši Baltkrievijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu, tādēļ šoreiz viņa priekšvēlēšanu kampaņa fokusējas uz valsts drošību un stabilitāti. "Par neatkarīgas Baltkrievijas nākotni," vēsta uzsaukums uz priekšvēlēšanu plakātiem, kas aicina vēlētājus parakstīties par Lukašenko kandidatūru. 

Demokratizācija pagaidīs

Šī gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās paredzama augsta vēlētāju aktivitāte, lai arī tajās nav gaidāma vērā ņemama konkurence. Minskas Neatkarīgā sociālekonomisko un politisko pētījumu institūta jūnijā veiktajā aptaujā 34,7% respondentu uz jautājumu, vai balsos prezidenta vēlēšanās, izvēlējās atbildes variantu "jā, protams", vēl 36,7% – "drīzāk jā".  

Arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanās pirms pieciem gadiem tika reģistrēta augsta vēlētāju aktivitāte.Filozofs Aleksandrs Sarna prāto, ka toreiz tas bija saistīts ar vēlētāju gaidām pēc demokrātiskām pārmaiņām un cerībām, ka kāds no opozīcijas kandidātiem sasniegs labu rezultātu. "Šoreiz neviens nepadodas šķietamas demokratizācijas kārdinājumam," viņu citē Deutsche Welle. 

Eksperti ir pārliecināti, ka daļa demokrātiski noskaņoto iedzīvotāju šajās vēlēšanās savu balsi atdos par Lukašenko. "Lai cik noraidoši viņi izturētos pret Lukašenko, prevalē uzskats, ka tikai viņš ar savu tieksmi pēc varas un vēlmi palikt prezidenta amatā ir spējīgs saglabāt kārtību un nepieļaut Krievijas iejaukšanos," apgalvo politologs Leonīds Mindļins, kurš pie šādiem secinājumiem nonācis, analizējot publikācijas baltkrievu medijos un komentārus interneta forumos. 

Arī Sarna uzskata, ka daudzi no tiem, kas it kā neiekļaujas tradicionālajā Lukašenko elektorātā, izies uz piespiedu kompromisu. "Viņu motīvs būs tāds – pat ja vēlēšanu iznākums ir paredzams, jāatbalsta kaut vai esošais prezidents. Viņi vēlēsies saglabāt to, kas jau ir, pat atsakoties no cerībām uz reformām, pārmaiņām uz labu," pārliecināts domātājs. 

Lukašenko pirms šīm vēlēšanām ir pārsteidzis, cenšoties uzrunāt demokrātiski un rietumnieciski noskaņotus vēlētājus. Augusta sākumā viņš sniedza interviju vairākiem neatkarīgajiem medijiem. Intervijā prezidents paziņoja, ka Minska nekaros ar Krieviju, bet no Baltkrievijas teritorijas nenotiks militārs trieciens Ukrainai, vēsta BBC.

sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā