Šīs stratēģijas pirmais, izmēģinājuma posms, kas tika īstenots pirms sešiem gadiem kā Krievijas intervence pret Gruziju, parādīja šāda veida militāru darbību iespējas un arī ierobežojumus, norāda eksperts, kas šobrīd ir ASV Katona institūta analītiķis. Pašlaik tiek īstenots otrais posms, ko daudzi Kremļa propagandisti dēvē par ievadu jaunam pasaules karam. Šajā posmā uzdevums ir panākt kontroli pār Ukrainu. Ja tas neizdosies, tiek pieļauta iespēja Ukrainu likvidēt kā neatkarīgu valsti.
"Gan Kremļa militārās, gan pārējās darbības šobrīd ir vērstas uz to, lai Ukrainu likvidētu vai arī, piedraudot [ar likvidēšanu], panāktu tās pakļaušanos, turklāt ne tikai tagadējās Ukrainas vadības pakļaušanos, bet arī strukturālu instrumentu radīšanu, lai kontrolētu šo valsti. Tādēļ, kā pieprasa Putins, ir vajadzīga separātistu piedalīšanās Ukrainas politiskajā dzīvē, Ukrainas federalizācija, īpaša autonomijas statusa piešķiršana tā dēvētajai Jaunkrievijai, teroristu vienību legalizēšana, neatkarīgas prokuratūras un neatkarīgo specdienestu izveide Ukrainas austrumos. Citiem vārdiem sakot, faktiski tā būtu neatkarīgas valsts izveide Ukrainas austrumos, vienlaikus deklarējot, ka "Jaunkrievija" joprojām ir Ukrainas teritorijas daļa. Tā ir Piedņestras, Abhāzijas, Dienvidosteijas versija, kas tik labi noslīpēta iepriekšējos gadu desmitos," stāsta Illarionovs.
"Nākamajā posmā plānots turpināt stratēģiju, ko Putins dēvē par "pasaulē lielākās sadalītās tautas apvienošanu". Viņaprāt, tāda ir krievu tauta, bet pie tās pieskaitāmi ne tikai etniskie krievi, bet arī krievvalodīgie un "tautieši" - visi, kas jelkad dzīvojuši Padomju Savienības vai Krievijas impērijas teritorijā vai viņu pēcteči. Ņemot vērā, ka šis mērķis ir visai ambiciozs, sākumā krievu apvienošana iecerēta Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānas ziemeļdaļā, Baltijas valstu austrumu reģionos, Gruzijā un Moldovas Piedņestras daļā," viņš turpina.
"Un, visbeidzot, stratēģiskais mērķis - karš pret anglosakšu pasauli. Tā uzdevums ir sašķelt Rietumu drošības aliansi anglosakšu pasaulē - ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Nīderlande, daļa Skandināvijas - un piefrontes valstīs - Polija, Baltijas valstis, Rumānija, Ukraina un, protams, Gruzija. Neapšaubāmi, būs jāpanāk vienošanās ar otru Rietumu drošības alianses daļu - tā dēvēto kontinentālo Eiropu, ko vada Vācija," norāda eksperts.
"Protams, katrs no šiem posmiem rada sajūtu, ka mums ir darīšana ar kaut ko pilnīgi nereālu. Bet, ja pirms gada kāds mums būtu uzdevis jautājumu, vai iespējams Krievijas karš pret Ukrainu, 99% normālu pilsoņu būtu atbildējuši noliedzoši. Ja pirms septiņiem gadiem kāds jautātu, vai iespējams Krievijas karš pret Gruziju, cilvēki arī atbildētu noliedzoši," spriež Illarionovs.
"Tas, ar ko mums bija darīšana pirms sešiem gadiem un kas mums ir tagad, ir rezultāts konsekventai vienas puses evolūcijai un otras puses piekāpībai vai negatavībai atbildēt. Jo ilgāk ASV un Eiropa turpinās samierināšanās politiku, jo vairāk augs agresora apetīte. Pirms sešiem gadiem pilnīgu kontroli pār visu Dienvidosetiju un Abhāziju uzskatīja par milzīgu uzvaru un šķita, ka ar to viss arī beigsies, bet pirms sešiem mēnešiem tas pats notika ar Krimu. Tas likās neticams solis, pēc kura visam vajadzētu apstāties, bet šobrīd Krimu neviens vairs pat neatceras, to uztver vien kā sīku epizodi. Nu jau runa ir par Ukrainas austrumiem, dienvidiem, par koridoriem no Krievijas teritorijas uz Krimu un no Krimas uz Piedņestru," viņš atgādina.
"Mums psiholoģiski jāsaņem drosme un ar skaidru skatu jāpalūkojas uz šiem plāniem, kas tiek deklarēti un publiskoti un ko uzstājīgi grib panākt Kremļa propagandisti un plānotāji. Viņi tik tiešām runā par jau pasaules karu, par cīņu, par anglosakšu pasaules un piefrontes valstu sagraušanu, par "pasaulē lielākās sadalītās tautas apvienošanu". (..) Piemēram, Igors Zeveļovs žurnālā "Rossija v globaļnoj politike" publicētajā rakstā "Krievu pasaules robežas" tiešā tekstā norāda uz Baltkrieviju, Kazahstānu, Baltijas valstīm. Tie nav mani pieņēmumi, tie ir plāni, kas - mums par pārsteigumu un šoku - pārstāj būt vienkārši par smagi slimu cilvēku fantāzijām, bet kļūst par daļu no viņu īstenotās politikas," norāda analītiķis.
Viņš citējis minētoZeveļova rakstu, kurā teikts, ka "šīs etniski iekrāsotās nacionālistiskās programmas būtība ir nodrošināt ģeogrāfisku atbilstību starp valsti un nāciju un radīt jaunu politisko veidojumu krievu un citu austrumslāvu apdzīvotajā teritorijā, kas nozīmētu Krievijas, Baltkrievijas, vienas Ukrainas daļas un Kazahstānas ziemeļu atkalapvienošanu".
"Šādi un līdzīgi teksti skaidri liecina, ka Baltkrievija ir pirmā rindā uz šādu "atkalapvienošanu", uz anšlusu. Un jautājums nav par to, vai tāda politika tiks īstenota vai nē, bet gan - kad un kādos apstākļos tiks sākta tās īstenošana. Ir iemesls domāt, ka labvēlīgākais nosacījums šādām darbībām varētu būt, piemēram, prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā, pašreizējā prezidenta aiziešana dabisku vai citu apstākļu dēļ, Baltkrievijas vadības lēmums izstāties no Eirāzijas savienības, vai, teiksim, ja Baltkrievijas varas iestādes vai jūsu jaunie politiskie spēki deklarēs un uzsāks tuvināšanos Eiropas Savienībai gan ekonomikā, gan drošības jomā," baltkrievu izdevumam prognozējis Illarionovs.