Spiegu rīcībā ir arī visai iespaidīgs, teju Džeimsa Bonda filmu cienīgs arsenāls. Tikai pēc apmācības beigšanas izvēlētajiem tiek atklāts, ka viņi kļūs par režīma specdienesta spiegiem. "Kad man pateica, ka esmu izvēlēts par spiegu, jutos pārsteigts. Biju dzirdējis par daudziem incidentiem, kuros iesaistīti Ziemeļkorejas spiegi. Daudzi, kas pildīja uzdevumus Dienvidkorejā, tika nogalināti, tāpēc es arī nospriedu, ka mani gaida līdzīgs liktenis," stāsta Dongšiks.Viņa uzdevums pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā bija darboties Dienvidkorejā kā vervētājam, vēršoties pie personām, kuras izjūt simpātijas pret Ziemeļkorejas režīmu. Līdzīgos uzdevumos spiegi darbojušies arī ASV, vervējot amerikāņu korejiešus. "[Vervēšanai] tolaik tika izmantotas trīs taktikas. Pirmkārt, cilvēkam tika piešķirta bezmaksas vīza ieceļošanai Ziemeļkorejā. Otrkārt, solītas privilēģijas Ziemeļkorejā nodarboties ar biznesu un labi nopelnīt. Visbeidzot, vervēšanā jau kopš 80.gadiem plaši izmantotas arī sievietes," skaidrojis bijušais spiegs.To, cik svarīga loma spiegu darbam ir izolētās valsts režīma saglabāšanā, var secināt pēc spiegu sociālā statusa. "Ziemeļkorejā pret saviem spiegiem izturas ļoti labi. Viņi [sociālajā statusā] ir vienā līmenī ar ģenerāļiem, arī viņu izglītība ir līdzvērtīga augstāko militārpersonu izglītībai," pastāstījis Dongšiks. Tas, ka viņš pašlaik vēl ir dzīvs, un runā par notikušo, ir sagadīšanās. Dongšiks skaidroja, ka ikvienas spiegs ir psiholoģiski sagatavots mirt par režīmu, un nav būtiski, vai no naidīgo valstu specdienestu, vai savas rokas. Galvenais ir netikt sagūstītam. Viņu 1995.gadā sašāva Dienvidkorejas dienestu amatpersonas, un tikai tāpēc ievainotais spiegs nav spējis "piepildīt savu likteni", proti, izdarīt pašnāvību, pirms krīt gūstā. Par sodu Ziemeļkorejā nogalināta visa viņa ģimene.Viens no zīmīgākajiem gadījumiem, kad par Ziemeļkorejas spiegu darbību uzzināja visa pasaule, bija 1987.gada terorakts, kurā bojā gāja 115 cilvēki. Divi Ziemeļkorejas slepenie aģenti, izpildot pašreizējā diktatora Kima Čenuna tēva Kima Čenira pavēli, toreiz ievietoja bumbu _Korean Air _pasažieru aviolainerī, kas bija ceļā no Bagdādes uz Seulu Dienvidkorejā.
Bijušais Ziemeļkorejas spiegs stāsta par Kimu režīma slepenā dienesta darbu
ASV un Dienvidkorejā aizvien darbojas simtiem Ziemeļkorejas spiegu, intervijā amerikāņu raidorganizācijai CNN atklāja Kims Dongšiks, kurš apgalvo, ka pats reiz bijis viens no viņiem. Dongšiks stāsta, ka šim darbam izvēlēts, kad vēl bijis vidusskolēns. Topošajiem spiegiem četrus gadus jāpavada speciālā universitātē, kur viņi apgūst gan cīņas mākslu, gan mācās šaut, nirt, rīkoties ar sprāgstvielām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.