Ņujorkā bāzētā CPJ norādījusi, ka no 53 šogad noslepkavotajiem žurnālistiem, 34 bijuši tiešs uzbrucēju mērķis.
"Žurnālistu skaits, kam uzbrukts ar nolūku noslepkavot, atriebjoties par to rakstiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2018.gadā dubultojies," tādējādi palielinot kopējo bojāgājušo reportieru skaitu, teikts CPJ ziņojumā.
Kā ziņots, dienu iepriekš ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca Parīzē bāzētā organizācija Reportieri bez robežām (RSF). Saskaņā ar RSF aplēsēm saistībā ar savu profesionālo pienākumu veikšanu šogad pasaulē nogalināti vismaz 80 žurnālisti un mediju darbinieki.
Tomēr CPJ ziņojumā atzīts, ka, lai gan šogad, veicot savus pienākumus, nogalināto žurnālistu skaits ir augstākais pēdējo trīs gadu laikā, to žurnālistu skaits, kas gājuši bojā karadarbības zonās, ir zemākais kopš 2011.gada.
Pērn saskaņā ar CPJ datiem tika nogalināti 47 žurnālisti, no kuriem tikai 18 bija tiešs uzbrukuma mērķis.
CPJ ziņojumā teikts, ka šogad visbīstamākā valsts bijusi Afganistāna, kur "ekstrēmisti biežāk apzināti uzbrūk žurnālistiem".
Organizācija norāda, ka viens no faktoriem, kas vairo risku, kādam pakļauti mediju darbinieki, ir "starptautiskās vadības trūkums" žurnālistu tiesību un drošības jautājumos, ko spilgti ilustrējusi laikraksta The Washington Post žurnālista un Rijādas kritiķa Džamala Hašogi slepkavība Saūda Arābijas konsulātā Stambulā.
"Vissadzirdamākais valsts vadītājs Hašogi lietā bija Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kura valdība faktiski slēgusi neatkarīgos medijus un trešo gadu pēc kārtas iesloga vairāk žurnālistu nekā jebkura cits valsts pasaulē," atzinusi CPJ.
Tajā pašā laikā ASV, kas tradicionāli bijušas globālās preses brīvības aizstāvis, apzināti izvairījušās no Hašogi slepkavības vaininieka nepārprotamas nosaukšanas.
ASV prezidents Donalds Tramps faktiski ļāvis noprast, ka "valstis, kas pietiekami iesaistās darījumos ar Savienotajām Valstīm, var brīvi slepkavot žurnālistus, nebaidoties no sekām," izteikusies CPJ redakcijas direktore Elana Beizere.
CPJ pavēstījusi, ka turpina izmeklēt vēl 23 šogad pastrādātas žurnālistu slepkavības, taču pagaidām nav apstiprinājumu, ka tās būtu tieši saistītas ar upuru darbu.