Dienvidosetijā saasinās cīņa par varu un naudu
Dienvidosetijā svētdien notiks pirmās parlamenta vēlēšanas kopš pagājušā gada kara, kas nostiprināja vietējo separātistu neatkarību no Gruzijas varas. Lai gan pašpasludinātās Dienvidosetijas valsts neatkarību atzinusi tikai Krievija, separātisti nav atteikušies no ieceres izveidot patstāvīgu valsti ar savu parlamentu, prezidentu un citām valsts pārvaldes institūcijām.
Zīmīgi, ka kopš uzvaras karā Dienvidosetijā ir pastiprinājušās separātistu iekšējās nesaskaņas, jo nav vienprātības par to, kā izmantot Krievijas dāsno finansējumu. Opozīcija apgalvo, ka Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti ar saviem līdzgaitniekiem izsaimniekojis lielāko daļu piešķirtās naudas.
Nauda izšķērdēta
E.Kokoiti vēsta, ka Dienvidosetija šogad no Krievijas varētu saņemt 11,5 miljardus rubļu (187 miljoni latu). Pēc bijušā Dienvidosetijas Drošības padomes vadītāja Anatolija Barankeviča domām, lauvas tiesa piešķirto līdzekļu tiks izmantota nevis Dienvidosetijas atjaunošanai, bet gan valdošās kliķes bagātības vairošanai. "Gruzija saviem bēgļiem uzcēla dzīvokļus, bet Chinvali tikai nokrāsoja sienas un salaboja dažus jumtus," uzsver A.Barankevičs. Pagājušā gada nogalē viņš demonstratīvi atkāpās no amata, apsūdzot E.Kokoiti varas sagrābšanā un humānās palīdzības izsaimniekošanā. A.Barankevičs apgalvo, ka pēdējo mēnešu laikā nekas nav mainījies. "Valsts iestāžu darbinieki jau kopš pagājušā gada nesaņem algu. Tūkstošiem cilvēku palikuši bez pajumtes, bet dzīvokļus piešķir tikai dažiem, galvenokārt birokrātiem."
E.Kokoiti uzskata, ka opozīcija mēģina viņu nomelnot un izjaukt vēlēšanas, kurās tiek prognozēta viņam uzticīgo spēku uzvara. Parlamenta vēlēšanas būs svarīgas, jo deputātiem ir tiesības mainīt Dienvidosetijas konstitūciju. E.Kokoiti tas nepieciešams, lai varētu trešo reizi pretendēt uz prezidenta amatu. Opozīcijai ir aizdomas, ka valdošā vara plāno viltot vēlēšanu rezultātus. Varas iestādes jau paziņojušas, ka vēlēšanās varētu piedalīties vairāk nekā 50 000 vēlētāju, lai gan opozīcija ziņo, ka pēc kara Dienvidosetijā palikuši tikai 35 000 iedzīvotāju.
Prezidenta patvaļa
Dienvidosetijas parlamentā ir 34 deputātu vietas, uz kurām pretendē 90 kandidātu. Lielākās izredzes uz uzvaru ir partijai Vienotība, kas atbalsta E.Kokoiti. Daļa opozīcijas politiķu vispār atteikušies no līdzdalības vēlēšanās, jo netic balsošanas godīgumam. Kā secina bijušais Dienvidosetijas ģenerālprokurors Ahsars Kočijevs, pēc kara Dienvidosetijā pie varas nostiprinājušās organizētās noziedzības struktūras, bet opozīcijas politiķu dzīvība ir briesmās. Pirms vēlēšanām arestēti vairāki opozīcijas līderi, piemēram, Tautas partijas aktīvisti Sergejs Zasejevs un Fatima Margijeva. Abi apsūdzēti nelikumīgā ieroču glabāšanā. A.Kočijevs secina, ka varas iestādes ar prezidenta apsardzi priekšgalā izrēķinās ar valdošās varas pretiniekiem.
Opozīcija uzskata, ka Krievijai vajadzētu iejaukties un ierobežot E.Kokoiti patvaļu. Taču pagaidām Kremlis nolēmis turpināt sadarbību ar līdzšinējo Dienvidosetijas vadību. Tajā ir vairāki Krievijas pilsoņi, piemēram, aizsardzības ministrs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.