Pēc balsu saskaitīšanas 78 no 86 balsošanas iecirkņiem pirmajā vietā ir bijusī Dienvidosetijas izglītības ministre Alla Džiojeva ar 24,6% balsu, bet otrajā vietā - ārkārtējo situāciju ministrs Anatolijs Bibilovs ar 23,8% balsu. Džiojeva un Bibilovs balotēsies prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Pārējie deviņi kandidāti ieguvuši no 0,2% līdz 9,3% balsu katrs.
Pļijeva sacīja, ka svētdien notikušajā referendumā vairākums dalībnieku atbalstījuši valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, bet viņu procentuālais īpatsvars vēl tiek precizēts.
Prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai jānotiek ne vēlāk kā 15 dienas pēc pirmās kārtas galīgo rezultātu publicēšanas. Vēlēšanu otro kārtu atzīs par notikušu, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 30% vēlētāju, un tajā uzvarēs kandidāts, kas būs ieguvis vienkāršu balsu vairākumu.
Bibilovs ir Maskavas favorīts, un atbalstu viņam ir paudis arī līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, kuram konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu.
46 gadus vecais Kokoiti bija iecerējis panākt, lai konstitūcija tiktu grozīta un viņš varētu kandidēt uz trešo termiņu, taču to neatbalstīja Maskava, kur Kokoiti ir kritis nežēlastībā par Krievijas piešķirto līdzekļu izsaimniekošanu. Kokoiti iecerēto referendumu par konstitūcijas grozījumiem bloķēja Augstākā tiesa.
Referendumā par krievu valodas statusu balsotājiem svētdien bija jāatbild uz jautājumu, vai krievu valodai ir jākļūst par valsts valodu līdztekus osetīnu valodai, kura pašlaik ir vienīgā valsts valoda Dienvidosetijā. Patlaban krievu valodai, tāpat kā osetīnu valodai, ir oficiālās valodas statuss, un krievu valoda tiek plaši izmantota valsts pārvaldē, lietvedībā un citās jomās.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.