"15 valstis, ieskaitot ASV, kā arī Eiropas un Vidusāzijas valstis, piedalīsies šajā misijā," sacīja sūtnis.
Diplomāts nevarēja pateikt, cik daudzi cilvēki tiks iesaistīti misijā, nedz kad un kur tieši Ukrainā viņi tiks izvietoti.
Arī Latvija EDSO misijā uz Ukrainu nosūtīs divus militāros novērotājus, pavēstīja Latvijas Aizsardzības ministrija. Viņi jau trešdien dodas uz Krimu.
Ukraina lūgusi, lai misija darbu veic no 5. līdz 12.martam, apliecināja EDSO.
Militārie novērotāji ir neapbruņoti, viņu uzdevums ir noskaidrot faktus par militāriem jautājumiem. Viņi savus ziņojumus sniedz EDSO dalībvalstīm.
Atbilstoši EDSO noteikumiem katra dalībvalsts var nosūtīt divus militāros novērotājus. Tas nozīmē, ka šajā misijā varētu piedalīties līdz 30 novērotājiem.
Vašingtona aicinājusi izveidot vispārēju EDSO novērošanas misiju, lai Ukrainā kliedētu spriedzi.
Tikmēr Krievijas sūtnis EDSO Andrejs Keļins pirmdien žurnālistiem paziņoja, ka iepriekšējās misijas Kosovā un Gruzijā "situāciju pasliktinājušas".
Savukārt ASV augstākā Eiropas diplomāte Viktorija Ņūlenda pirmdien norādīja, ka, pateicoties novērotāju misijai, Krievija Krimā varēs "atvilkt savus bruņotos spēkus atpakaļ uz bāzēm un tos aizstāt ar neatkarīgiem novērotājiem".
Krievija kopš piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Vairāki pozīcijas ieņēmušie karavīri sarunās ar Ukrainas medijiem ir atzinuši, ka viņi ir Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā.
Ukrainas presē arī publicētas fotogrāfijas, kurās redzamas bruņoto kaujinieku bruņuvestu auduma uzšuves ar karavīra vārdu, uzvārdu un dislokācijas vietu Krievijā.