Ēģiptē trešdien vardarbīgās sadursmēs, kas izraisījās pēc tam, kad drošības spēki Kairā iebruka divās gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāju protesta nometnēs, atbilstoši oficiāliem datiem tika nogalināti 278 cilvēki, arī 43 policisti.
Premjers aizstāvēja spēka pielietošanu, sakot, ka Mursi atbalstītāji visā valstī sējot haosu, "terorizē pilsoņus, uzbrūk valsts un privātajam īpašumam".
"Valstij bija jāiejaucas, lai ēģiptiešiem atjaunotu drošību un mieru", sacīja premjers.
Ņemot vērā izveidojušos apstākļus, pagaidu prezidenta izsludinātais ārkārtas stāvoklis bijis nepieciešams solis, skaidroja premjers.
Kairā trešdien notikusī drošības struktūru asiņainā izrēķināšanās ar gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem izsaukusi asu pasaules sabiedrības nosodījumu. Vairāku valstu līderi Mursi atbalstītāju protesta nometņu brutālo likvidēšanu nodēvējuši par slaktiņu.
ANO, ASV, Irāna, Katara, Lielbritānija un Turcija paudušas asu nosodījumu tam, ka armijas atbalstītā Ēģiptes pagaidu valdība, pielietojot spēku, likvidējusi divas protesta nometnes, kas pēc 3.jūlija valsts apvērsuma bija izveidotas Kairā.
Drošības spēkiem trešdien iebrūkot abās nometnēs, atbilstoši ziņu aģentūras AFP žurnālistu datiem Kairā nogalināti vismaz 124 cilvēki. ANO norāda, ka bojāgājušo skaits mērāms simtos.
Musulmaņu brālība vēstīja, ka atbilstoši tās datiem nogalināti ir 2200 cilvēki, bet vēl 10 000 - ievainoti.
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas Universitātes.
Ēģiptes jaunā valdība vairākkārt solījusi demonstrācijas pārtraukt, bet līdz trešdienai tas netika darīts.